Lielā Ūdensšķirtnes grēda
Lielā Ūdensšķirtnes grēda (angļu: Great Dividing Range) vai Austrumu kalniene (Eastern Highlands) ir kalnu sistēma Austrālijā, kas atdala iekšzemes tuksnesīgos apgabalus no piekrastes auglīgajiem līdzenumiem. Stiepjas vairāk kā 3500 km garumā kontinenta austrumos no Jorkas raga ziemeļos līdz Grempianu līdzenumam Viktorijas štata dienvidaustrumos. Grēdu veido denuncētas hercīnās struktūras, kas neogēnā paceltas un saskaldītas sašķiebtos masīvos ar stāvām austrumu nogāzēm. Ziemeļdaļa Kvīnslendā maz saposmota ar vidējiem augstumiem 800—1000 m vjl. Dienviddaļa Jaundienvidvelsas un Viktorijas teritorijā tuvāk piekrastei, saskaldīta kristāliskās un smilšakmens grēdās, galvenās no kurām ir Zilie kalni, Austrālijas Alpi, Jaunanglijas grēda. Augstākā virsotne ir 2228 m augstais Kostjuško kalns grēdas dienviddaļā.[1]
| Lielā Ūdensšķirtnes grēda | |
|---|---|
 Lielā Ūdensšķirtnes grēda no Hotema kalna | |
| Valstis |
 Austrālija |
| Garums | 3500 km |
| Platums | 160—300 km |
| Augstākais kalns | Koscjuško kalns |
| Augstums | 2228 m |
| Koordinātas | 25°S 147°E / 25°S 147°EKoordinātas: 25°S 147°E / 25°S 147°E |
 | |
 Lielā Ūdensšķirtnes grēda Vikikrātuvē | |
Grēda šķērso subekvatoriālo, tropu un subtropu klimatiskās joslas. Izveidoti vairāki nacionālie parki.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 425. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā Ūdensšķirtnes grēda.