Pērta

Pērta (angļu: Perth, izrunā: /ˈpɝːθ/, ņunāru: Boorloo) ir pilsēta Austrālijas dienvidrietumos, Rietumaustrālijas štata lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Tā atrodas Svanas upes estuāra krastā, aptuveni 20 km no tās ietekas Indijas okeānā. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 2,14 miljoni iedzīvotāju, aptuveni 80% no visiem štata iedzīvotājiem. Tā pēc iedzīvotāju skaita ir ceturtā lielākā Austrālijas pilsēta. Pērta ir nozīmīgs saimniecības, izglītības un kultūras centrs, kas pazīstama ar savu dinamisko uzņēmējdarbības vidi, īpaši ieguves rūpniecībā un tehnoloģiju attīstībā. Pilsēta ir slavena ar savām plašajām pludmalēm, saulaino klimatu un dabas tuvumu, padarot to par populāru dzīvesvietu un tūrisma galamērķi. Pilsētā atrodas vairākas prestižas augstskolas, tostarp Rietumaustrālijas Universitāte, un tā ir mājvieta daudziem nozīmīgiem sporta un kultūras pasākumiem.

Pērta
lielpilsēta
Perth Boorloo
Karogs Ģerbonis
Pērta Pērta
Koordinātas: 31°57′08″S 115°51′32″E
Valsts	Austrālija
Štats	Rietumaustrālija
Dibināta	1829. gadā
Platība
• Kopējā	6 418 km2
Augstums	2 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	2 141 834
• blīvums	333,7/km²
Laika josla	AWST (UTC+8)
Mājaslapa	perth.wa.gov.au
Pērta Vikikrātuvē

Vēsture

Statuja, kas veltīta zelta meklētājiem

Pērtas teritorijā tūkstošiem gadu dzīvoja Austrālijas aborigēni — nungāru (Noongar) cilts. Viņi apdzīvoja reģionu ap Svanas upi, ko sauca par Derbal Yerrigan, un dzīvoja no zvejas, medībām un savvaļas augu vākšanas. Nungāru kultūrai bija dziļi garīgā saikne ar zemi, un viņi praktizēja sarežģītu zemes apsaimniekošanas sistēmu. Pirmiedzīvotāju dzīvesveids būtiski mainījās līdz ar eiropiešu ierašanos, kas izraisīja zemju atsavināšanu, kultūras izmaiņas un konfliktus. Pirmie eiropieši, kas 1697. gadā nonāca mūsdienu Pērtas teritorijā, bija nīderlandiešu jūrnieki kapteiņa Vilema de Vlaminga (Willem de Vlamingh) vadībā, taču reģions no eiropiešu puses ilgstoši palika neapdzīvots. 1827. gadā šeit ieradās angļu kapteinis Džeimss Stērlings, lai izvēlētos vietu jaunai pilsētai. 1829. gada 2. maijā kapteinis Čārlzs Frīmantls pacēla Britu impērijas karogu pie Svanas upes ietekas, formāli Lielbritānijas valdības vārdā pieprasot Rietumaustrālijas piekrasti. Vēlāk tajā pašā gadā, 31. maijā, kapteinis Džeimss Stērlings ieradās ar kuģi Parmelia un oficiāli dibināja Svanas upes koloniju (Swan River Colony), kļūstot par tās pirmo gubernatoru. Tā tika nosaukta tā laika koloniju valsts sekretāra Džordža Mareja dzimtās pilsētas Pērtas vārdā, kas atrodas Skotijā, un kļuva par pirmo pastāvīgo britu apmetni Rietumaustrālijā. Kolonizācija sākotnēji noritēja lēni, jo reģionā bija grūti attīstīt lauksaimniecību.

1850. gados Rietumaustrālijā tika ievesti ieslodzītie, lai palīdzētu būvēt infrastruktūru, kas sekmēja Pērtas attīstību. 1856. gadā Pērta ieguva lielpilsētas statusu. 1877. gadā tika izveidota telegrāfa līnija, kas savienoja Pērtu ar Adelaidu. 1880. gados 600 km uz austrumiem (Kalgoorlie un Coolgardie reģionos) no Pērtas tika atrasts zelts. Galvenokārt pateicoties zelta meklētāju pieplūdumam, Rietumaustrālijas iedzīvotāju skaits pieauga no 48 000 cilvēku 1890. gadā līdz 180 000 cilvēku 1901. gadā. Zeltraču pieplūdums veicināja saimniecisko izaugsmi, izglītības un sabiedriskās infrastruktūras attīstību. 20. gadsimtā Pērta piedzīvoja ievērojamu modernizāciju. 1917. gadā tika pabeigta dzelzceļa līnijas izbūve, kas savienoja Pērtu ar Austrālijas austrumiem. Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika izveidoti militārie objekti, un tā kļuva par stratēģiski svarīgu reģionu. Pēc kara sākās strauja urbanizācija, imigrantu pieplūdums un ekonomikas diversifikācija.

Mūsdienās Pērta ir dinamiska un starptautiski nozīmīga pilsēta ar attīstītu infrastruktūru un augstu dzīves kvalitāti. Tās saimniecība balstās uz derīgo izrakteņu ieguvi, tehnoloģijām un pakalpojumu sektoru. Pilsētā pastāvīgi tiek veidoti jauni infrastruktūras projekti, un tā piesaista iedzīvotājus no dažādām pasaules malām. Pērta ir pazīstama ar mūsdienīgu pilsētvidi, zaļajām zonām un aktīvu kultūras dzīvi, saglabājot līdzsvaru starp strauju izaugsmi un dabas vērtību saglabāšanu.

Ģeogrāfija un klimats

Pērta atrodas Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, Indijas okeāna krastā, un ir Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie Svanas upes (Swan River), kas plūst cauri tās centram un ietek okeānā pie Frīmantlas ostas. Pērtas metropoles teritorija sniedzas gar piekrasti un plešas uz austrumiem līdz Dārlingas grēdai (Darling Scarp), kas ir daļa no Austrālijas vairoga — senas kontinentālās platformas ar granīta pamatiežiem. Reģions ir ģeoloģiski stabils, taču tajā ir sastopamas smilšainas augsnes un zemas auglības teritorijas, kas ietekmē lauksaimniecības attīstību.

Pērtai ir Vidusjūras klimats (Csa), kas raksturīgs ar karstām, sausām vasarām un maigiem, mitriem ziemas mēnešiem. Tā ir vissaulainākā Austrālijas pilsēta. Vidējā janvāra gaisa temperatūra sasniedz +30 °C dienā, bet naktīs tā parasti nokrītas līdz +18 °C. Ziemā, jūnijā un jūlijā, dienas temperatūra svārstās ap +18 °C, bet naktīs — ap +8 °C. Pilsētā parasti valda dienvidrietumu vēji, kas pazīstami kā Fremantle Doctor. Šie vēji vasaras pēcpusdienās ienes vēsāku okeāna gaisu, sniedzot atvieglojumu no karstuma. Vējš parasti sāk pūst starp pusdienlaiku un plkst. 15.00.. Nokrišņu daudzums gadā vidēji sasniedz 850–900 mm, lielākā daļa no tiem izkrīt ziemas mēnešos. Vasaras periodā Pērta dažkārt piedzīvo karstuma viļņus un sausumu, kā arī ir pakļauta mežu ugunsgrēku riskam.

Pērta lepojas ar bagātīgām dabas teritorijām un zaļajām zonām. Pilsētā atrodas Kings Park — viens no lielākajiem pilsētas parkiem pasaulē, kas aizņem 400 hektārus un piedāvā plašu vietējo augu un savvaļas dzīvnieku daudzveidību, kā arī skatu uz pilsētas centru un Svanas upi. Citas ievērojamas dabas teritorijas ir Pērtas Botāniskais dārzs, Boldas parka rezervāts un Whiteman Park, kas piedāvā iespējas izbaudīt Austrālijas floras un faunas daudzveidību. Pērtas piekrastē ir vairāki populāri pludmales kūrorti, tostarp Cottesloe Beach, Scarborough Beach un City Beach, kas piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Pie pilsētas atrodas arī Rotnestas sala un Pengo salas rezervāts, kur var sastapt unikālus dzīvniekus, piemēram, kvokas un lauvroņi. Pateicoties tās dabiskajam skaistumam, Pērta ir populāra gan aktīvās atpūtas, gan ekotūrisma cienītāju vidū.

Demogrāfija

Skats uz Pērtu vakarā

Pērta ir ceturtā lielākā pilsēta Austrālijā pēc iedzīvotāju skaita. 2021. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Pērtas metropoles teritorijā dzīvoja aptuveni 2,14 miljoni iedzīvotāju, un pilsēta turpina augt, pateicoties imigrācijai un dabiskajam pieaugumam. Pērta ir viena no etniski daudzveidīgākajām pilsētām Austrālijā. Lielāko daļu iedzīvotāju veido eiropiešu izcelsmes austrālieši, taču pilsētā ir arī liels skaits imigrantu no Apvienotās Karalistes, Jaunzēlandes, Indijas, Ķīnas, Filipīnām, Dienvidāfrikas un Malaizijas. Aptuveni 36% Pērtas iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Austrālijas, kas atspoguļo pilsētas kosmopolītisko raksturu. Pilsētā dzīvo arī vietējo Austrālijas aborigēnu kopiena, galvenokārt no nungāru grupas, kas vēsturiski apdzīvoja šo reģionu. Lai gan viņi veido nelielu iedzīvotāju daļu, viņu kultūras mantojums ir būtiska pilsētas identitātes sastāvdaļa.

Angļu valoda ir visizplatītākā sarunvaloda Pērtā, un vairāk nekā 70% iedzīvotāju mājās runā angliski. Tomēr pilsētas daudzveidības dēļ bieži tiek lietotas arī citas valodas, piemēram, mandarīnu, itāļu, tagalu, hindi un arābu valoda. Reliģiski Pērta ir daudzveidīga, taču lielākā daļa iedzīvotāju identificējas ar kristietību. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem aptuveni 40% iedzīvotāju sevi uzskata par kristiešiem (katoļi, anglikāņi, protestanti un citi), vēl apmēram 40% iedzīvotāju norāda, ka viņiem nav reliģiskās pārliecības, bet pārējie iedzīvotāji pieder pie citām reliģiskām grupām, tostarp islāma, hinduisma, budisma un jūdaisma.

Pērta ir viena no saimnieciski attīstītākajām pilsētām Austrālijā, un tās dzīves līmenis ir augsts. Vidējie ienākumi Pērtā ir salīdzinoši augstāki nekā citos valsts reģionos, pateicoties labi attīstītajai ieguves rūpniecībai, finanšu sektoram un tehnoloģiju nozarei. Bezdarba līmenis pilsētā ir zems, taču darba tirgus ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas resursu ieguves nozarē. Pilsētā ir plaša vidusslāņa sabiedrība, tomēr ir arī ienākumu nevienlīdzība — daļa iedzīvotāju saskaras ar mājokļu pieejamības problēmām un sociālajiem izaicinājumiem, piemēram, bezpajumtnieki un augstām dzīves izmaksām. Neskatoties uz izaicinājumiem, Pērta tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām pilsētām pasaulē dzīvošanai, pateicoties tās augstajai dzīves kvalitātei, plašajām iespējām un dabas tuvumam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pērta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)