Grieķi

etniskā grupa Eiropas dienvidaustrumos

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji. Pieder pie lielās eiropeīdās rases Vidusjūras apakšrases. Runā jaungrieķu valodā, kura veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Rakstības pamatā ir grieķu alfabēts. Literārā valoda izveidojusies 19. gadsimta vidū. Pēc reliģiskās piederības grieķi lielākoties ir pareizticīgie.

Έλληνες
Visi iedzīvotāji
~14–17 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Karogs: Grieķija Grieķija: 9 903 268 (2011)
Karogs: Kipra Kipra: 659 115–721 000 (2001)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV: 1 279 000–3 000 000 (2016)
Karogs: Vācija Vācija: 449 000 (2021)
Karogs: Austrālija Austrālija: 424 744 (2021)
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste: 370 000 (2021)
Karogs: Kanāda Kanāda: 271 405 (2016)
Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 138 000 (2011)
Karogs: Albānija Albānija: 106 000
Karogs: Ukraina Ukraina: 91 500 (2001)
Karogs: Krievija Krievija: 53 972 (2021)
Karogs: Gruzija Gruzija: 15 000 (2011)

Karogs: Latvija Latvija 406 (2023)
Valodas
grieķu valoda
Reliģijas
pareizticība
Etnogrāfiskās grupas
pontu grieķi, Kipras grieķi, urumi

Vēsture labot šo sadaļu

Grieķu nācijas etnisko pamatu ir veidojusi sengrieķu tautība, kura sāka veidoties 2. g.t. p.m.ē. pēc joniešu, ahaju, eoliešu un doriešu cilšu pārcelšanās uz Balkānu pussalas dienvidiem, Egejas jūras salām un Mazāzijas pussalas rietumu piekrasti, asimilējot vietējās tautas (pelasgus u.c.).

Vienota grieķu kultūra izveidojās laikā, kad notika Melnās un Vidusjūras kolonizēšana (8.—6. gadsimts p.m.ē.). Nosaukums "helēņi", ar kuru sākumā tika identificēta Hellādu (Tesālijas apgabalu) apdzīvojoša cilts, izplatījās uz visiem grieķvalodīgajiem iedzīvotājiem (šajā nozīmē pirmoreiz lietots tika 7. gadsimtā p.m.ē.). Acīmredzot iesākumā etnonīms 'grieķi' tika attiecināts uz vienu no Ziemeļgrieķijas ciltīm, atvasinot Boijotijas pilsētas Graijas nosaukuma. Vēlāk to piesavinājās romieši, domājams pēc kontaktiem ar Ziemeļgrieķijas piekrastes iedzīvotājiem un attiecināja to uz visiem helēņiem. Hellēnisma periodā, ap 3. gadsimtu p.m.ē., izveidojās un izplatījās, izspiežot vietējos dialektus, vienota grieķu valoda — koinē.

Senie grieķi radīja augsti attīstītu antīko civilizāciju, kurai bija liela loma Eiropas un Tuvo Austrumu attīstībā. Viduslaikos grieķi veidoja Bizantijas impērijas kodolu, un oficiāli viņi tika saukti par romeijiem (romiešiem). Pakāpeniski viņi asimilēja no ziemeļiem migrējošos trāķiešus, ilīriešus, ķeltus, valahus, slāvus un albāņus.

Osmaņu impērijas valdīšanas laiks Balkānos (15.—19. gadsimta pirmā puse) atstāja lielu ietekmi uz grieķu materiālo kultūru un valodu. 18. gadsimta beigās Grieķijā sākās nacionālās atbrīvošanas kustība, kurai bija liela nozīme dažādu Grieķijas apgabalu atšķirību izzušanā un vienotas grieķu nācijas izveidē.

Neatkarības kara laikā (1821—1829) tika izveidota Grieķijas valsts.

Grieķu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) labot šo sadaļu

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
grieķi 15 ~100 72 100 118 175 245 252 325 322 289

Ārējās saites labot šo sadaļu