Cilts
etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē
- Šis raksts ir par etnisku vienību. Par taksonomisko rangu skatīt rakstu cilts (bioloģija).
Cilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu. Ciltī tās locekļu skaits parasti nepārsniedza dažus tūkstošus. Cilti raksturo sava valoda (vai dialekts), nosaukums, teritorija, paražas. Pārsvarā visām ciltīm ir bijusi sava dzīvesvieta, tomēr pastāvēja arī klejotājciltis. Ciltī varēja būt savs varas centrs.[1]
Eiropā ciltis sāka veidoties ar 4500. gadu p.m.ē. Donavas ielejā, Latvijas teritorijā neolītā ciltis varēja veidoties no vairākām dzimtas kopienām.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 30. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |