Vjetnamiešu valoda
Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt, izrunā: /tiɜŋ˧ˀ˦ viɜʔt̚˧ˀ˨ʔ/) ir austroaziātu saimes valoda. Tā ir Vjetnamas valsts valoda. Tā ir dzimtā valoda daudziem vjetnamiešiem, kā arī dzimtā vai otrā valoda daudzām Vjetnamā dzīvojošajām minoritātēm. Vjetnamiešu emigrācijas rezultātā to lieto arī citās pasaules daļās dzīvojošie vjetnamieši.
| Vjetnamiešu valoda tiếng Việt | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: tiɜŋ˧ˀ˦ viɜʔt̚˧ˀ˨ʔ | |
| Valodu lieto: | Vjetnamā | |
| Reģions: | Dienvidaustrumāzija | |
| Pratēju skaits: | 75 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Austroaziātu Vjetu Vjetu-mjonu Vjetnamiešu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (vjetnamiešu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Vjetnama
Minoritātes valoda: | |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | vi | |
| ISO 639-2: | vie | |
| ISO 639-3: | vie | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ģeogrāfiskā izplatība
labot šo sadaļuVjetnamiešu valodā galvenokārt izplatīta Vjetnamā, kur to galvenokārt lieto tur dzīvojošie vjetnamieši. Tā ir arī dzimtā vai otrā valoda daudzām Vjetnamā dzīvojošajām minoritātēm. Tā plaši izplatīta ir arī Guansji Džuanu autonomajā reģionā (Ķīnā). Nozīmīgs vjetnamiešu valodas pratēju skaits dzīvo arī Kambodžā un Laosā.
Vjetnamiešu emigrācijas rezultātā to lieto arī citās pasaules daļās dzīvojošie vjetnamieši. Amerikas Savienotajās Valstīs tā sestā lielākā valoda pēc runātāju skaita. Tiek lēsts, ka šajā valstī dzīvo ap 1,5 miljoniem vjetnamiešu valodas pratēju. Austrālijā vjetnamiešu valoda ir septītā lielākā valoda, bet Francijā — astotā lielākā valoda pēc runātāju skaita. Čehijā vjetnamiešu valoda oficiāli atzīta kā viena no 14 minoritātes valodām.
Valodnieciskā klasifikācija
labot šo sadaļuAptuveni pirms 150 gadiem vjetnamiešu valoda tika identificēta kā austroaziātu valodu saimes monu-khmeru atzara valoda. Vēlāk tika konstatēts, ka tā radnieciski ir daudz tuvāka mjonu valodai (thiểng Mường) nekā citām monu-khmeru valodām, tāpēc tika izveidots vjetu-mjonu atzars, kurā iekļāva vēl dažas valodas, kas bija tuvākās šīm valodām.[2] Termins ‘vjetu valodas’ (vietic) parādījās 1992. gadā, kad to ieviesa valodnieks Heiss (La Vaughn H. Hayes).[3]
Fonoloģija
labot šo sadaļuPatskaņi
labot šo sadaļuLīdzīgi kā citās Dienvidaustrumāzijas valodām arī vjetnamiešu valodā daudz izmanto patskaņus.
Priekš. Vid. Pakaļ. Augsts i [i] ư [ɨ] u [u] Augsti vidējs ê [e] ơ [əː] ô [o] Zemi vidējs e [ɛ] â [ə] o [ɔ] Zems ă [a] / a [aː]
Priekšējās un vidējās rindas patskaņi, kā arī zemi vidēja mēles pacēluma patskaņi (i, ê, e, ư, â, ơ, ă, a) ir nenoapaļoti, bet pakaļējās rindas patskaņi (u, ô, o) ir noapaļoti. Patskaņus â [ə] un ă [a] izrunā ļoti īsi, daudz īsāk nekā pārējos patskaņus.
Divskaņi
labot šo sadaļuVjetnamiešu valodā plaši izmanto arī divskaņus un trijskaņus. Divskaņus veido viens pamata patskanis un viens puspatskanis.
Pamata patskanis Divskanis ar puspatskani priekšā Divskanis ar puspatskani beigās Divskanis ar puspatskani vidū Trijskanis ar puspatskani priekšā Trijskanis ar puspatskani beigās i – iu [iʊ̯] ia~iê~yê [iə̯] – iêu [iə̯ʊ̯] ê – êu [eʊ̯] – – – e – eo [ɛʊ̯] – – – ư ưi [ɨɪ̯] ưu [ɨʊ̯] ưa~ươ [ɨə̯] ươi [ɨə̯ɪ̯] ươu [ɨə̯ʊ̯] â ây [əɪ̯] âu [əʊ̯] – – – ơ ơi [əːɪ̯] – – – – ă ay [aɪ̯] au [aʊ̯] – – – a ai [aːɪ̯] ao [aːʊ̯] – – – u ui [uɪ̯] – ua~uô [uə̯] uôi [uə̯ɪ̯] – ô ôi [oɪ̯] – – – – o oi [ɔɪ̯] – – – –
Līdzskaņi
labot šo sadaļuLabiāls Alveolārs Retroflekss Palatāls Velārs Glotāls Nazāls m [m] n [n] nh [ɲ] ng/ngh [ŋ] Slēdzenis nebalsīgs p [p] t [t] tr [ʈʂ~ʈ] ch [c~tɕ] c/k/q [k~q] balsīgs b [ɓ] đ [ɗ] aspirēts th [tʰ] kh [x~kʰ] Berzenis nebalsīgs ph [f] x [s] s [ʂ] h [h] balsīgs v [v] d [z~j] r [ʐ~ɹ] gi [z~j] g/gh [ɣ] Aproksimants u/o [w] l [l] y/i [j]
Atsauces
labot šo sadaļu| Vjetnamiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: vjetnamiešu valoda |
- ↑ Mikael Parkvall, "Världens 100 största språk 2007" (Pasaules 100 lielākās valodas 2007. gadā), Nationalencyklopedin
- ↑ Ferlus, Michel. 1996. Langues et peuples viet-muong. Mon-Khmer Studies 26. 7–28.
- ↑ Hayes, La Vaughn H. 1992. Vietic and Việt-Mường: a new subgrouping in Mon-Khmer. Mon-Khmer Studies 21. 211–228.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |