Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt, izrunā: /tiɜŋ˧ˀ˦ viɜʔt̚˧ˀ˨ʔ/) ir austroaziātu saimes valoda. Tā ir Vjetnamas valsts valoda. Tā ir dzimtā valoda daudziem vjetnamiešiem, kā arī dzimtā vai otrā valoda daudzām Vjetnamā dzīvojošajām minoritātēm. Vjetnamiešu emigrācijas rezultātā to lieto arī citās pasaules daļās dzīvojošie vjetnamieši.

Vjetnamiešu valoda
tiếng Việt 
Izruna: IPA: tiɜŋ˧ˀ˦ viɜʔt̚˧ˀ˨ʔ
Valodu lieto: Vjetnamā 
Reģions: Dienvidaustrumāzija
Pratēju skaits: 75 miljoni[1]
Valodu saime: Austroaziātu
 Vjetu
  Vjetu-mjonu
   Vjetnamiešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (vjetnamiešu ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Vjetnama Vjetnama

Minoritātes valoda:
Karogs: Čehija Čehija

Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: vi
ISO 639-2: vie
ISO 639-3: vie

Ģeogrāfiskā izplatība

labot šo sadaļu

Vjetnamiešu valodā galvenokārt izplatīta Vjetnamā, kur to galvenokārt lieto tur dzīvojošie vjetnamieši. Tā ir arī dzimtā vai otrā valoda daudzām Vjetnamā dzīvojošajām minoritātēm. Tā plaši izplatīta ir arī Guansji Džuanu autonomajā reģionā (Ķīnā). Nozīmīgs vjetnamiešu valodas pratēju skaits dzīvo arī Kambodžā un Laosā.

Vjetnamiešu emigrācijas rezultātā to lieto arī citās pasaules daļās dzīvojošie vjetnamieši. Amerikas Savienotajās Valstīs tā sestā lielākā valoda pēc runātāju skaita. Tiek lēsts, ka šajā valstī dzīvo ap 1,5 miljoniem vjetnamiešu valodas pratēju. Austrālijā vjetnamiešu valoda ir septītā lielākā valoda, bet Francijā — astotā lielākā valoda pēc runātāju skaita. Čehijā vjetnamiešu valoda oficiāli atzīta kā viena no 14 minoritātes valodām.

Valodnieciskā klasifikācija

labot šo sadaļu

Aptuveni pirms 150 gadiem vjetnamiešu valoda tika identificēta kā austroaziātu valodu saimes monu-khmeru atzara valoda. Vēlāk tika konstatēts, ka tā radnieciski ir daudz tuvāka mjonu valodai (thiểng Mường) nekā citām monu-khmeru valodām, tāpēc tika izveidots vjetu-mjonu atzars, kurā iekļāva vēl dažas valodas, kas bija tuvākās šīm valodām.[2] Termins ‘vjetu valodas’ (vietic) parādījās 1992. gadā, kad to ieviesa valodnieks Heiss (La Vaughn H. Hayes).[3]

Līdzīgi kā citās Dienvidaustrumāzijas valodām arī vjetnamiešu valodā daudz izmanto patskaņus.

  Priekš. Vid. Pakaļ.
Augsts i [i] ư [ɨ] u [u]
Augsti vidējs ê [e] ơ [əː] ô [o]
Zemi vidējs e [ɛ] â [ə] o [ɔ]
Zems ă [a] / a [aː]

Priekšējās un vidējās rindas patskaņi, kā arī zemi vidēja mēles pacēluma patskaņi (i, ê, e, ư, â, ơ, ă, a) ir nenoapaļoti, bet pakaļējās rindas patskaņi (u, ô, o) ir noapaļoti. Patskaņus â [ə] un ă [a] izrunā ļoti īsi, daudz īsāk nekā pārējos patskaņus.

Vjetnamiešu valodā plaši izmanto arī divskaņus un trijskaņus. Divskaņus veido viens pamata patskanis un viens puspatskanis.

Pamata patskanis Divskanis ar puspatskani priekšā Divskanis ar puspatskani beigās Divskanis ar puspatskani vidū Trijskanis ar puspatskani priekšā Trijskanis ar puspatskani beigās
i iu [iʊ̯] ia~iê~yê [iə̯] iêu [iə̯ʊ̯]
ê êu [eʊ̯]
e eo [ɛʊ̯]
ư ưi [ɨɪ̯] ưu [ɨʊ̯] ưa~ươ [ɨə̯] ươi [ɨə̯ɪ̯] ươu [ɨə̯ʊ̯]
â ây [əɪ̯] âu [əʊ̯]
ơ ơi [əːɪ̯]
ă ay [aɪ̯] au [aʊ̯]
a ai [aːɪ̯] ao [aːʊ̯]
u ui [uɪ̯] ua~uô [uə̯] uôi [uə̯ɪ̯]
ô ôi [oɪ̯]
o oi [ɔɪ̯]
Labiāls Alveolārs Retroflekss Palatāls Velārs Glotāls
Nazāls m [m] n [n] nh [ɲ] ng/ngh [ŋ]
Slēdzenis nebalsīgs p [p] t [t] tr [ʈʂ~ʈ] ch [c~tɕ] c/k/q [k~q]
balsīgs b [ɓ] đ [ɗ]
aspirēts th [tʰ] kh [x~kʰ]
Berzenis nebalsīgs ph [f] x [s] s [ʂ] h [h]
balsīgs v [v] d [z~j] r [ʐ~ɹ] gi [z~j] g/gh [ɣ]
Aproksimants u/o [w] l [l] y/i [j]
  1. Mikael Parkvall, "Världens 100 största språk 2007" (Pasaules 100 lielākās valodas 2007. gadā), Nationalencyklopedin
  2. Ferlus, Michel. 1996. Langues et peuples viet-muong. Mon-Khmer Studies 26. 7–28.
  3. Hayes, La Vaughn H. 1992. Vietic and Việt-Mường: a new subgrouping in Mon-Khmer. Mon-Khmer Studies 21. 211–228.