Atvērt galveno izvēlni

Laiva

neliels ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja, ar sānu malām un dibenu
Zvejnieks laivā Keralas štatā, Indijā

Laiva ir neliels ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja, ar sānu malām un dibenu. Tās var būt darbināmas ar airiem, dzinēju, propelleriem, burām un citiem veidiem. Parasti tās ir mazākas par kuģiem un tiek izmantotas seklos ūdeņos, tas ir, upēs, ezeros un jūras piekrastē. Flotilē laivas tiek definētas kā peldlīdzekļi, kas nav garāki par 9 metriem, platāki par 3 metriem un tās kravnesība ir līdz piecām tonnām. Laivas izmanto dažādiem mērķiem. Tās izmanto, lai piestātu krastā, kur nav speciāli šim nolūkam izbūvētas piestātnes, zvejniecībā, cilvēku transportēšanā, sportā un izklaidē, dažādu preču pārvadāšanā pa upēm un ezeriem un citur.

Satura rādītājs

Laivu veidiLabot

VēstureLabot

Laivas ir attīstījušās vairākus tūkstošus gadu, pēc arheoloģiskiem datiem tās izmantoja jau aizvēsturē. Senie cilvēki laivas izmantoja ne tikai transportam, bet arī medībām — tā bija viegla, klusa tuvošanās medījumam. Sākotnēji tās bija līdzīgas kanoe, un izgrebtas no viengabalaina koka, visbiežāk no ozola.

Aptuveni pirms 5000 gadiem Senajā Ēģiptē tika izgudrotas pirmās buru laivas.[1] Vēlāk airu laivas tika apvienotas ar buru laivām. Vikingi ar šādām laivām spēja kuģot jau tūkstošiem jūdžu.

19. gadsimtā, izgudrojot iekšdedzes dzinēju, radās arī pirmās motorlaivas.

AtsaucesLabot

  1. «No burāšanas vēstures». Nautica.lv. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī.

Ārējās saitesLabot