Atvērt galveno izvēlni

1956. gada vasaras olimpiskās spēles

1956. gada vasaras olimpiskās spēles bija sešpadsmitās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1956. gada 2. novembra līdz 8. decembrim notika Austrālijas pilsētā Melburnā. Oficiāli spēles atklāja Edinburgas hercogs Princis Filips. Olimpisko uguni iededza Rons Klārks. Sakarā ar karantīnas kārtību, jāšanas sacensības norisinājās dažus mēnešus agrāk Stokholmā, Zviedrijā.[1] Šis bija otrs gadījums olimpisko spēļu vēsturē, kad sacensības norisinās divās valstīs. Pirmā reize bija 1920. gada Antverpenes olimpiādē, kad burāšanas braucieni norisinājās Nīderlandē. Tāpat šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kas norisinājās dienvidu puslodē un nenotika Eiropā, Āzijā vai Ziemeļamerikā.

XVI Olimpiskās spēles
1956. gada vasaras olimpiskās spēles
Norises vieta Valsts karogs: Austrālija Melburna, Austrālija
Dalībvalstis 72
Sportisti 3 314
Disciplīnas 145 (17 sporta veidos)
Atklāšana 2. novembrī
Noslēgums 8. decembrī
Oficiāli atklāja Edinburgas hercogs Princis Filips
Sportistu zvērests Džons Lendijs
Olimpiskā lāpa Rons Klārks
Stadions Melburnas kriketa laukums

Melburnas olimpiskajās spēlēs piedalījās 72 valstis, kuras pārstāvēja 3314 sportisti. Kopumā tika sadalīti 145 medaļu komplekti 17 sporta veidos.

Spēļu rīkošanas vietas izvēleLabot

Melburna par 16. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 1949. gada 28. aprīlī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Romā, Itālijā. Melburna par spēļu rīkošanas tiesībām apsteidza šādas pilsētas: Buenosairesa, Losandželosa, Detroita, Mehiko, Čikāga, Mineapolisa, Filadelfija, Sanfrancisko.

Interesantākie faktiLabot

  • Olimpiskais čempions vesera un diska mešanā Harolds Konolijs (ASV) un Olga Fikotova Melburnā kļuva par pāri un vēlāk Prāgā apprecējās.
  • ungāru bokseris Lāslo Pāps uzvarēja trešo reizi pēc kārtas.
  • PSRS pirmo reizi ieguva vairāk medaļu nekā ASV.
  • spēles Austrālijā sakarā ar lēnajiem sagatavošanas darbiem gandrīz tika atceltas.

Medaļu kopvērtējumsLabot

Vieta Valsts 1  Zelts 2  Sudrabs 3  Bronza Kopā
1   PSRS 37 29 32 98
2   ASV 32 25 17 74
3   Austrālija (mājinieki) 13 8 14 35
4   Ungārija 9 10 7 26
5   Itālija 8 8 9 25
6   Zviedrija 8 5 6 19
7   Apvienotā Vācija 6 13 7 26
8   Apvienotā Karaliste 6 7 11 24
9   Rumānija 5 3 5 13
10   Japāna 4 10 5 19

Latviešu tautības sportistiLabot

Ievērojamākais sasniegums individuālos sporta veidos latviešu sportistiem bija Ineses Jaunzemes iespētais olimpisko spēļu rekords šķēpa mešanā (53,86 m), pārspējot pasaules rekorda īpašnieci Danu Zatopkovu (Čehoslovakija), kura palika ceturtā, arī viņas vīru Emilu Zātopeku vajāja neveiksmes un viņš soļošanā bija vien 6. vietā. Jaunzemes, tobrīd medicīnas studentes, starts izraisīja milzīgu publikas uzmanību, latvietes nopietnākā konkurente bija čīliete Marlēne Ārensa, kuru trenēja latvietis Edgars Laipenieks. Ilgu laiku tas bija lielākais latviešu sieviešu sportistu panākums olimpiskajās spēlēs.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot