Endēms (grieķu: ἔνδημος, endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.[1]

Latimērija jeb celakants — paleoendēmiska otiņspuru zivju suga, kas dzīvo tikai Komoru salu un Madagaskaras tuvumā

Daudzi endēmi ir sastopami ģeogrāfiski vai ekoloģiski izolētos apgabalos, piemēram, salās, kalnos, dziļos ezeros. Reģioni ar augstu endēmismu ir Havaju salas, Madagaskara, Jaunkaledonija, Austrālija, Jaunzēlande, Maurīcija un Baikāla ezers. Izšķir paleoendēmus — izmirstošus endēmus, kuru areāli sašaurinās, un neoendēmus — jaunas sugas, ģintis utt., kas vēl nav paguvušas izplatīties. Pretstats endēmam ir kosmopolīts — tāds, kas sastopams gandrīz visur uz Zemes.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu