Vēlēšanas

Vēlēšanas ir valsts vai kādas organizācijas veikts demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā tās vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas šai valstī vai organizācijā. Tās ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa un nodrošina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Vēlēšanās var tikt arī apstiprināts vai noraidīts kāds politisks priekšlikums.

Vēlēšanu kastē tiek iesviesta aploksne, kurā vēlētājs ir atzīmējis savu izvēli par labu kādam no kandidātiem

Valsts vai pašvaldību vēlēšanās vēlētāji savu balsi parasti nodod vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanas var būt gan aizklātas, gan tiešas; to, kādas ir konkrētās vēlēšanas, nosaka vēlēšanu nolikums. Pirms vēlēšanām politiskās partijas sagatavo kandidātu sarakstus un priekšvēlēšanu programmas, kur vēlētājiem tiek izklāstīts, ko partija darīs, ja tiks ievēlēta.

Vēlēšanu veidi

Pēc mērķa un līmeņa

• Prezidenta vēlēšanas — notiek, lai ievēlētu valsts vadītāju (piemēram, ASV, Francijā).
• Parlamenta vēlēšanas — nosaka likumdevējās varas sastāvu (Saeima, Bundestāgs, Kongress).
• Pašvaldību vēlēšanas — ievēl vietējo varu (domes, mērus, padomes).
• Referendumi — vēlētāji lemj par konkrētiem jautājumiem vai likumiem.

Pēc vēlēšanu sistēmas

• Proporcionālā sistēma — mandāti tiek sadalīti atbilstoši iegūtajam balsu skaitam (piemēram, Latvijā, Zviedrijā).
• Mažoritārā sistēma — uzvar kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu (piemēram, ASV, Lielbritānijā).
• Jauktā sistēma — apvieno abu sistēmu elementus (piemēram, Vācijā).

Pēc dalības tiesībām

• Tiešās vēlēšanas — pilsoņi balso par kandidātiem tieši.
• Netiešās vēlēšanas — vēlētāji izraugās pārstāvjus, kas vēlāk pieņem lēmumus (piemēram, ASV prezidenta vēlēšanu kolēģija).

Skatīt arī

• Netiešas vēlēšanas
• Proporcionālas vēlēšanas
• Balsošanas sistēma
• Parlamenta vēlēšanas Latvijā