Austrālija un Okeānija
kontinents
Austrālija un Okeānija ir pasaules daļa, bieži arī ģeopolitisks reģions, kas sastāv no Austrālijas kontinenta un Okeānijas — ļoti liela skaita salu Klusajā okeānā. Austrālijas un Okeānijas robežas definē dažādi, taču parasti tiek iekļauta Austrālija, Jaunzēlande, Jaungvineja, Polinēzija, Melanēzija un Mikronēzija. Bieži vien Austrāliju un Okeāniju uzskata arī par kontinentu (šāds apgalvojums veidojās, lasot tekstu angļu valodā, kurā netiek izdalīts tāds jēdziens kā ‘pasaules daļa’).
.svg) Austrālija un Okeānija iekrāsota zaļā krāsā | |
| Platība | 8 525 989 km² |
|---|---|
| Iedzīvotāji | 41 570 842 (2018. gadā) |
| Blīvums | 4,19 cilv./km² |
| Valstis | 14 |
| Atkarīgās teritorijas | 18 |
| Laika zonas | no UTC+9 līdz UTC-6 |
| Lielākās pilsētas | |
Terminu 1831. gadā ieviesa franču pētnieks Žils Dimons d'Irvils.
Iedalījums
labot šo sadaļuAustrāliju un Okeāniju tradicionāli iedala šādi:
Austrālija un Okeānija pārsvarā sastāv no mazām salu nācijām. Vienīgā uz kontinenta izvietotā valsts ir Austrālija.
Termina variācijas
labot šo sadaļu- Dažreiz Austrāliju neiekļauj Okeānijā. Šāda pieeja ir kļūdaina, jo to Okeānijas daļu, kas nav Austrālija, pareizāk būtu saukt par Klusā okeāna salām.[nepieciešama atsauce]
- Havaju salas parasti iekļauj Okeānijā, kaut arī tās ir attālu no pārējām Klusā okeāna salām. Havaju salas fiziski un kulturāli ir tuvākas pārējām Klusā okeāna salām nevis Amerikai.
- Pa retam terminu paplašina, iekļaujot pat ļoti attālas Klusā okeāna salas, piemēram Aleutu salas.
Austrālijā un Okeānijā iekļautās valstis un teritorijas
labot šo sadaļu| Teritorijas nosaukums | Platība (km²) |
Iedzīvotāju skaits (2002. gada 1. jūlijs, aptuveni) |
Iedzīvotāju blīvums (uz km²) |
Galvaspilsēta |
|---|---|---|---|---|
| Austrālāzija | ||||
| Austrālija | 7,686,850 | 20,697,241 | 2.5 | Kanbera |
| Ziemsvētku Sala (Austrālija, bieži iekļauj Dienvidaustrumāzijā) | 135 | 474 | 3.5 | Setlmenta |
| Kokosu (Kīlinga) Salas (Austrālija, bieži iekļauj Dienvidaustrumāzijā) | 14 | 632 | 45.1 | Vestailenda |
| Jaunzēlande (bieži uzskata par Polinēzijas daļu) | 268,680 | 3,908,037 | 14.5 | Velingtona |
| Norfolka (Austrālija) | 35 | 1,866 | 53.3 | Kingstona |
| Melanēzija | ||||
| Fidži | 18,270 | 856,346 | 46.9 | Suva |
| Indonēzija (Papua un Moluku salas) | 499,852 | 4,211,532 | 8.4 | Džakarta |
| Jaunkaledonija (Francija) | 19,060 | 207,858 | 10.9 | Numea |
| Papua-Jaungvineja | 462,840 | 5,172,033 | 11.2 | Portmorsbi |
| Zālamana Salas | 28,450 | 494,786 | 17.4 | Honiara |
| Vanuatu | 12,200 | 196,178 | 16.1 | Vila |
| Mikronēzija (reģions) | ||||
| Mikronēzija | 702 | 135,869 | 193.5 | Palikira |
| Guama (ASV) | 549 | 160,796 | 292.9 | Hagātņa |
| Kiribati | 811 | 96,335 | 118.8 | Bairiki |
| Māršala Salas | 181 | 73,630 | 406.8 | Madžuro |
| Nauru | 21 | 12,329 | 587.1 | Jarena |
| Ziemeļu Marianas Salas (ASV) | 477 | 77,311 | 162.1 | Saipana |
| Palau | 458 | 19,409 | 42.4 | Melekeoka (kopš 2006. gada 7. oktobra) |
| Polinēzija (šeit nav iekļautas Havaju salas) | ||||
| ASV Samoa (ASV) | 199 | 68,688 | 345.2 | Fagatogo un Utulei |
| Kuka Salas (Jaunzēlande) | 240 | 20,811 | 86.7 | Avarua |
| Franču Polinēzija (Francija) | 4,167 | 257,847 | 61.9 | Papeete |
| Niue (Jaunzēlande) | 260 | 2,134 | 8.2 | Alofi |
| Pitkērna (Apvienotā Karaliste) | 5 | 47 | 10 | Adamstauna |
| Samoa | 2,944 | 178,631 | 60.7 | Apija |
| Tokelau (Jaunzēlande) | 10 | 1,431 | 143.1 | |
| Tonga | 748 | 106,137 | 141.9 | Nukualofa |
| Tuvalu | 26 | 11,146 | 428.7 | Vaiaku |
| Volisa un Futuna (Francija) | 274 | 15,585 | 56.9 | Matautu |
| Kopā | 9,008,458 | 35,834,670 | 4.0 | |
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Austrālija un Okeānija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrālija un Okeānija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)