Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)
Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm. Pēc 1941. gada ASV, Lielbritānija, PSRS un Ķīnas Republika izveidoja tā saukto "Lielo četrinieku", lai veidotu kopējo sabiedroto politiku. Kara beigu periodā lielākā daļa pasaules valstu pieteica karu Vācijai vai Japānas impērijai, un to nostāšanos galveno Sabiedroto pusē uzskata par ANO aizsākumu.

Sākotnējie sabiedrotie (1939)Labot
Lielbritānijas sabiedrotie (1940)Labot
Pēc Polijas kampaņas, kas beidzās ar Polijas iznīcināšanu, britu parlaments apstiprināja "Sabiedroto spēku likumu" (Allied Forces Act), sakarā ar kuru Vācijas okupētās valstis varēja veidot savas militārās vienības sadarbībā ar Lielbritāniju:
- Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija, Norvēģija, Grieķijas Karaliste, Dienvidslāvijas karaliste, Čehoslovākijas trimdas valdība, Polijas trimdas valdība.
Britu armijas rindās cīnījās 18 000 Polijas, 15 000 Norvēģijas un vairāki tūkstoši citu minēto valstu karavīru un pilotu.
Vācijas iekarotās Višī Francijas vietā nāca Šarls de Golls, kura Brīvo franču kustība kontrolēja daļu Francijas koloniālās impērijas. Sabiedrotajiem pievienojās britu domīnijas Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Dienvidāfrika. ASV spiediena rezultātā karu nacistiem pieteica arī lielākā daļa Dienvidamerikas valstu, no kurām aktīvi karā iesaistījās Brazīlijas Vargasa diktatūra.
Galvenie sabiedrotie (1942)Labot
1942. gada 1. janvārī Vašingtonas Arkādijas konferences laikā pieņēma Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurā kā galvenie sabiedroti bija:
- ASV, PSRS, Lielbritānija, Ķīnas Republika
Sabiedroto valstu vadītāji Kairas konferencē 1943. gada 25. novembrī (Čans Kaiši, Franklins Rūzvelts, Vinstons Čerčils)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |