Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem. Tas ietilpst lielākajā daļā iežu — gan magmatiskajos, gan metamorfajos, gan nogulumiežos. Kvarcs ir izturīgs pret dēdēšanu, tāpēc smiltis pārsvarā sastāv no kvarca graudiņiem, jo pārējie mazāk izturīgie minerāli ir noārdījušies. Kvarca kušanas temperatūra ir 1650 (±75) °C.

Kvarcs
Klasifikācija
Klase Oksīdi un hidroksīdi — oksīdu minerāls, kvarca grupa
Štrunca ID 4/D.01-10
Ķīmiskā formula Silīcija dioksīds, SiO2
Singonija Trigonālā
Īpašības
Krāsa Bezkrāsas (tīrs), paveidi gandrīz visās krāsās
Svītras krāsa Balta
Habituss Seššķautņaina prizma, kas noslēdzas ar seššķautņainu piramīdu
Skaldnība Nav
Lūzums Gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 7, var būt zemāks, ja piejaukumi
Spīdums Stikla
Caurspīdīgums Caurspīdīgs
Laušanas koeficients 1,544—1,553
Pleohroisms Nav
Blīvums 2,65 g/cm3

Latvijā kvarcs ļoti bieži sastopams kā ledāja atnesto iežu sastāvdaļa. Sīki kvarca kristāliņi atrodami arī nelielos tukšumos granītā.

Kvarcs kristalizējas no skāba sastāva magmas, veidojoties granītam, diorītam, riolītam, dacītam un citiem iežiem. Lielāki kvarca kristāli veidojas ar fluīdu bagātinātās pegmatīta magmās. Nereti pegmatīta dzīslu iekšējā daļa sastāv no tīra kvarca. Hidrotermālajos procesos veidojas kvarca dzīslas, kas var saturēt skaistus dažādu paveidu kvarca kristālus.

Virszemes apstākļos kvarcs ir salīdzinoši noturīgs pret dēdēšanu un bieži uzkrājas kā dominējošais minerāls drupu iežos pludmalēs, upju gultnēs, kāpās.

Kvarcu izmanto ļoti daudzās jomās — optikas ražošanā, precīzo aparātu būvē, keramikā, elektrotehnikā, metalurģijā, laboratorijas trauku ražošanai, būvmateriālu rūpniecībā, juvelierizstrādājumu izgatavošanai un citur.

Kvarca paveidi

labot šo sadaļu

Tīrs kvarcs ir dzidrs, caurspīdīgs, bezkrāsains. Tomēr dažādi ķīmiski piemaisījumi un fizikāli procesi dabā veido visdažādākos kvarca paveidus visās krāsās. Daži no pazīstamākajiem kvarca paveidiem:

  • Ahāts — daudzkrāsainās, pārsvarā koncentriskās joslās nokrāsots halcedons;
  • Ametists — violets;
  • Ametrīns — (bolivianīts, amecitrīns, tristīns) neparasta violetā ametista un dzeltenā citrīna kombinācija;
  • Aprikotīns — aprikozu krāsas oļi;
  • Avanturīns — dzeltens vai brūngansarkans ar vizuļojošu vizlas vai hematīta zvīņu ieslēgumiem (būtībā iezis kvarcīts);
  • Basanīts — melna jašma;
  • Beta-kvarcs — augstas temperatūras kvarca polimorfs;
  • Citrīns — dzeltens;
  • Dūmu kvarcs — pelēks, dūmakains;
  • Halcedons — slēptkristālisks, bieži šķiedrainas uzbūves puscaurspīdīgs, bezkrāsains, pelēcīgs vai iezilgans. Halcedonu un tā paveidus pieskaita mineraloīdiem;
  • Heliotrops — zaļš, sarkani plankumains vai lāsains halcedons;
  • Hrizoprāzs — ābolzaļš halcedons;
  • Jašma — mikrokristālisks, necaurspīdīgs kvarcs dažādās, nereti košās krāsās;
  • Kalnu kristāls — bezkrāsains un absolūti caurspīdīgs kvarcs;
  • Kecalitctli — smaragdzaļa, daļēji caurspīdīga jašma no Gvatemalas;
  • Koterīts — kvarca kristāli, kurus klāj plāna metāliska kārtiņa — atrodams Īrijā, Korkas grāfistē, Rokforestā;
  • Krams — pelēks, brūngans necaurspīdīgs halcedona paveids ar mālu un organisko vielu daļiņu piejaukumu;
  • Morions — melns;
  • Piena kvarcs — balts, dūmakains;
  • Prazems — zaļš, iekrāso aktinolīta ieslēgumi;
  • Rožu kvarcs — rožainā krāsā;
  • Zilais kvarcs — zils kvarcs, kuru iekrāso citu minerālu piemaisījums.

Pastāv vēl ļoti daudzi, pārsvarā reģionāli kvarca paveidi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu