Ozons

Ozons
	; Ozona molekulas struktūra; ; Ozona molekulas modelis
Citi nosaukumi	Triskābeklis
CAS numurs	10028-15-6
Ķīmiskā formula	O3
Molmasa	47,998 g/mol
Blīvums	1,962 kg/m3 (pie 25 °C)
Kušanas temperatūra	-193 °C
Viršanas temperatūra	-111,35 °C
Šķīdība ūdenī	1,06 g/l (pie 0 °C)

Ozons (grieķu: ozōn — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs). Ozons ir skābekļa alotropā modifikācija un rodas tad, kad tiek pievadīta enerģija (laboratorijā ozonu iegūst īpašās ierīcēs — ozonatoros). Dabā ozons veidojas zibens elektriskās izlādes laikā, kā arī Saules ultravioletā starojuma iedarbībā. Saules starojums ar viļņa garumu, mazāku par 200 nm, ir dzīvībai nāvējošs, bet tā ietekmē augstumā virs 20 km veidojas ozons.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 D. R. Lide. CRC Handbook of Chemistry and Physics. 86th Edition. Taylor and Francis, 2006.
↑ Holleman, Wiberg: Lehrbuch der Anorganischen Chemie. ss. 91–100. Auflage. de Gruyter, 1985, S. 460.

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Ozons
Ozona molekulas struktūra Ozona molekulas modelis
Citi nosaukumi	Triskābeklis
CAS numurs	10028-15-6
Ķīmiskā formula	O₃
Molmasa	47,998 g/mol
Blīvums	1,962 kg/m³ (pie 25 °C)^[1]
Kušanas temperatūra	-193 °C^[1]
Viršanas temperatūra	-111,35 °C^[1]
Šķīdība ūdenī	1,06 g/l (pie 0 °C)^[2]