Ozons (grieķu: ozōn — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs). Ozons ir skābekļa alotropā modifikācija un rodas tad, kad tiek pievadīta enerģija (laboratorijā ozonu iegūst īpašās ierīcēs — ozonatoros). Dabā ozons veidojas zibens elektriskās izlādes laikā, kā arī Saules ultravioletā starojuma iedarbībā. Saules starojums ar viļņa garumu, mazāku par 200 nm, ir dzīvībai nāvējošs, bet tā ietekmē augstumā virs 20 km veidojas ozons.

Ozons

Ozona molekulas struktūra

Ozona molekulas modelis
Citi nosaukumi Triskābeklis
CAS numurs 10028-15-6
Ķīmiskā formula O3
Molmasa 47,998 g/mol
Blīvums 1,962 kg/m3 (pie 25 °C)[1]
Kušanas temperatūra -193 °C[1]
Viršanas temperatūra -111,35 °C[1]
Šķīdība ūdenī 1,06 g/l (pie 0 °C)[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 D. R. Lide. CRC Handbook of Chemistry and Physics. 86th Edition. Taylor and Francis, 2006.
  2. Holleman, Wiberg: Lehrbuch der Anorganischen Chemie. ss. 91–100. Auflage. de Gruyter, 1985, S. 460.

Ārējās saites labot šo sadaļu