Vienkārša viela
Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem. Vienkāršas vielas nevar sadalīt sīkākās sastāvdaļās ar ķīmiskām metodēm. Bieži vienkāršas vielas (elementvielas jeb elementārvielas) sauc tāpat kā attiecīgos ķīmiskos elementus, t.i., piemēram, vanādijs apskatāms gan kā noteikts atomu veids, gan viela — metāliskais vanādijs. Daudzi ķīmiskie elementi veido vairākas vienkāršās vielas - šo parādību sauc par alotropiju. Šādām vienkāršām vielām mēdz būt savi nosaukumi (ozons, dimants), vai arī tie atvasināti no attiecīgā elementa nosaukuma (pelēkā alva, sarkanais fosfors, monoklīnais sērs). Ir pazīstamas vairāk nekā 400 vienkāršās vielas.
Vienkāršas vielas pamatā iedala metālos un nemetālos, taču daudzām vielām piemīt gan metālu, gan nemetālu īpašības. Metāliem izteiktāk piemīt metāliskā saite, bet nemetāliem — kovalentā saite. Krasu robežu šeit nevar novilkt. Jo vairāk pa kreisi un uz leju elements atrodas periodiskajā sistēmā, jo vairāk tam piemīt metāliskas īpašības. Tipiskākie metāli ir s elementi — sārmu un sārmzemju metāli, kā arī d un f elementi — pārejas metāli, lantanīdi, aktinīdi. Vairāk pa labi atrodas p elementi, kuriem raksturīgas ķēžveida (plastiskais sērs), slāņveida (grafīts, melnais fosfors) un telpiskas (dimants) nemetāliskas struktūras. Vielām, kas atrodas Mendeļejeva tabulas labajā pusē, raksturīgāki ir molekulu kristālrežģi (baltais fosfors, jods) un atomu kristālrežģi (sasaldēts argons). Normālos apstākļos tās bieži ir gāzes.
Literatūra
labot šo sadaļu- Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 239.—252. lpp.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |