Vikipēdija

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā (zviedru: Nobelpriset i fysiologi eller medicin). Tās ir ikgadējs apbalvojums par atklājumiem fizioloģijā vai medicīnā, kas devuši labumu cilvēcei. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir viena no piecām Alfrēda Nobela dibinātajām Nobela prēmijām (izveidota saskaņā ar Nobela 1895. gadā parakstīto testamentu). Kopš 1901. gada to piešķir Karaliskais Kārļa institūts (no 1977. gada — Karaliskā Kārļa institūta Nobela asambleja). Apbalvošanas ceremonija norisinās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).[1] Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. Katram Nobela prēmijas laureātam fizioloģijā vai medicīnā tiek pasniegta zelta medaļa, diploms un naudas balva.

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors Gösta Florman)
Liks Montaņjē, Fransuāza Barē-Sinūsi un Haralds cur Hauzens 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju par hronisku vīrusu infekciju (HIV un HPV) pētījumiem

Daži fakti

labot šo sadaļu
  • Pirmo Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā 1901. gada 10. decembrī saņēma vācu fiziologs Emīls fon Bērings.
  • Līdz 2021. gadam pasniegtas 112 Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā (224 laureātiem). Starp 224 laureātiem, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, ir 12 sievietes.
  • Pirmā sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, bija amerikāniete Gērtija Kori (1947. gadā).
  • Deviņas reizes prēmija nav pasniegta — galvenokārt Pirmā un Otrā pasaules kara laikā (1915, 1916, 1917, 1918, 1921, 1925, 1940, 1941, 1942). Piecas reizes kritērijiem atbilstošu kandidātu trūkuma dēļ prēmija par attiecīgo gadu tika piešķirta nākamajā gadā (1914, 1922, 1926, 1938, 1943).
  • 1939. gadā Ādolfs Hitlers aizliedza vācu zinātniekiem saņemt piešķirtās Nobela prēmijas. Starp tiem bija arī Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā Gerhards Domagks. Vēlāk gan viņš saņēma Nobela zelta medaļu un diplomu, bet naudas balvu nesaņēma.[2]

Laureāti

labot šo sadaļu

1901—1910

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1901 Emīls fon Bērings
(1854–1917) 		  Vācijas Impērija "par viņa darbu seruma terapijā, jo īpaši tā pielietošanā pret difteriju, ar kuru viņš ir pavēris jaunu ceļu medicīnas zinātnes jomā un tādējādi nodevis ārstiem uzvarošu ieroci pret slimībām un nāvi"[4]  
1902 Ronalds Ross
(1857–1932) 		  Apvienotā Karaliste
(dzimis Britu Indijā) 		"par savu darbu pie malārijas, ar kuru viņš ir parādījis, kā tas nonāk organismā, un tādējādi ir licis pamatus veiksmīgai šīs slimības izpētei un tās apkarošanas metodēm"[5]  
1903 Nīls Finzens
(1860–1904) 		  Dānija
(dzimis Fēru Salās) 		"par viņa ieguldījumu slimību, īpaši lupus vulgaris, ārstēšanā ar koncentrētu gaismas starojumu, tādējādi atklājot jaunu ceļu medicīnas zinātnē"[6]  
1904 Ivans Pavlovs
(1849–1936) 		  Krievijas Impērija "atzinībā par viņa darbu par gremošanas sistēmas fizioloģiju, ar kura palīdzību ir pārveidotas un paplašinātas zināšanas par šīs jomas svarīgākajiem aspektiem"[7]  
1905 Roberts Kohs
(1843–1910) 		  Vācijas Impērija "par viņa pētījumiem un atklājumiem saistībā ar tuberkulozi"[8]  
1906 Kamillo Goldži
(1843–1926) 		Itālijas Karaliste "atzinībā par viņu darbu pie nervu sistēmas struktūras"[9]  
Santjago Ramons i Kahals
(1852–1934) 		  Spānija  
1907 Šarls Luijs Alfonss Laverāns
(1845–1922) 		  Francija "atzinībā par viņa darbu par vienšūņu lomu slimību izraisīšanā"[10]  
1908 Iļja Mečņikovs
(1845–1916) 		  Krievijas Impērija "atzinībā par viņu darbu imunitātes jomā"[11]  
Pauls Ērlihs
(1854–1915) 		  Vācijas Impērija  
1909 Emīls Kohers
(1841–1917) 		  Šveice "par viņa darbu vairogdziedzera fizioloģijā, patoloģijā un ķirurģijā"[12]  
1910 Albrehts Kosels
(1853–1927) 		  Vācijas Impērija "atzinībā par viņa ieguldījumu šūnu ķīmijā, veicot pētījumus ar olbaltumvielām, tai skaitā, ar nukleīna vielām"[13]  

1911—1920

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1911 Alvars Gulstrands
(1862–1930) 		  Zviedrija "par viņa darbu pie acs dioptrikas"[14]  
1912 Aleksis Karels
(1873–1944) 		  Francija "par viņa darbu pie asinsvadu sašūšanas ierīcēm un asinsvadu un orgānu transplantācijas"[15]  
1913 Šarls Rišē
(1850–1935) 		  Francija "par viņa darbu pie anafilakses"[16]  
1914 Roberts Bārāņs
(1876–1936)
(prēmija piešķirta 1915. gadā) 		Austroungārija "par viņa darbu pie vestibulārā aparāta fizioloģijas un patoloģijas"[17]  
1915 Prēmiju nepiešķīra
1916 Prēmiju nepiešķīra
1917 Prēmiju nepiešķīra
1918 Prēmiju nepiešķīra
1919 Žils Bordē
(1870–1961)
(prēmija piešķirta 1920. gadā) 		  Beļģija "par viņa atklājumiem, kas saistīti ar imunitāti"[18]  
1920 Augusts Krogs
(1874–1949) 		  Dānija "par kapilārā regulēšanas mehānisma atklāšanu"[19]  

1921—1930

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1921 Prēmiju nepiešķīra
1922 Arčibalds Hills
(1886–1977)
(prēmija piešķirta 1923. gadā) 		  Apvienotā Karaliste "par viņa atklājumu, kas saistīts ar siltuma ražošanu muskuļos"[20]  
Oto Frics Meijerhofs
(1884–1951)
(prēmija piešķirta 1923. gadā) 		Veimāras Republika "par viņa atklāto fiksēto saistību starp skābekļa patēriņu un pienskābes metabolismu muskuļos"[20]  
1923 Frederiks Bentings
(1891–1941) 		  Kanāda "par insulīna atklāšanu"[21]  
Džons Džeimss Ričards Makleods
(1876–1935) 		  Kanāda
(dzimis Skotijā) 		 
1924 Vilems Einthovens
(1860–1927) 		  Nīderlande
(dzimis Javā) 		"par elektrokardiogrammas mehānisma atklāšanu"[22]  
1925 Prēmiju nepiešķīra
1926 Johanness Fibigers
(1867–1928)
(prēmija piešķirta 1927. gadā) 		  Dānija "par Spiroptera karcinomas atklāšanu"[23]  
1927 Jūliuss Vāgners-Jauregs
(1857–1940) 		  Austrija "par malārijas inokulācijas terapeitiskā efekta atklāšanu progresējošās paralīzes ārstēšanā"[24]  
1928 Šarls Nikols
(1866–1936) 		  Francija "par viņa darbu attiecībā uz tīfu"[25]  
1929 Kristiāns Eikmans
(1858–1930) 		  Nīderlande "par pretaudzēju vitamīna atklāšanu"[26]  
Frederiks Govlands Hopkinss
(1861–1947) 		  Apvienotā Karaliste "par augšanu stimulējošu vitamīnu atklāšanu"[26]  
1930 Kārlis Landšteiners
(1868–1943) 		  Austrija "par cilvēka asins grupu atklāšanu"[27]  

1931—1940

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1931 Oto Heinrihs Varburgs
(1883–1970) 		Veimāras Republika "par elpošanas enzīma rakstura un darbības mehānisma atklāšanu"[28]  
1932 Čārlzs Skots Šeringtons
(1857–1952) 		  Apvienotā Karaliste "par viņu atklājumiem saistībā ar neironu funkcijām"[29]  
Edgars Daglass Edriāns
(1889–1977) 		  Apvienotā Karaliste  
1933 Tomass Hants Morgans
(1866–1945) 		  ASV "par viņa atklājumiem attiecībā uz hromosomas lomu iedzimtībā"[30]  
1934 Džordžs Vipls
(1878–1976) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar aknu terapiju anēmijas gadījumos"[31]  
Džordžs Mainots
(1885–1950) 		  ASV  
Viljams P. Mērfijs
(1892–1987) 		  ASV  
1935 Hanss Špemans
(1869–1941) 		Trešais reihs "par organizējošu efektu atklāšanu embriju attīstībā"[32]  
1936 Henrijs Deils
(1875–1968) 		  Apvienotā Karaliste "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar nervu impulsu ķīmisku pārnešanu"[33]  
Oto Lēvi
(1873–1961) 		  Austrija
(dzimis Frankfurtē pie Mainas,   Vācijas Impērija) 		 
1937 Alberts Sentģerģi
(1893–1986) 		  Ungārija "par viņa atklājumiem saistībā ar bioloģiskās sadegšanas procesiem, īpaši atsaucoties uz C vitamīnu un fumārskābes katalīzi"[34]  
1938 Kornejs Heimanss
(1892–1968)
(prēmija piešķirta 1939. gadā) 		  Beļģija "par sinusa un aortas mehānismu nozīmes noteikšanu elpošanas regulēšanā"[35]  
1939 Gerhards Domagks
(1895–1964) 		Trešais reihs "par prontosila antibakteriālās iedarbības atklāšanu"[36]  
1940 Prēmiju nepiešķīra

1941—1950

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1941 Prēmiju nepiešķīra
1942 Prēmiju nepiešķīra
1943 Henriks Dams
(1895–1976)
(prēmija piešķirta 1944. gadā) 		  Dānija "par K vitamīna atklāšanu"[37]  
Edvards Adelberts Doizijs
(1893–1986)
(prēmija piešķirta 1944. gadā) 		  ASV "par K vitamīna ķīmiskās struktūras atklāšanu"[37]  
1944 Džozefs Erlengers
(1874–1965) 		  ASV "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar ļoti diferencētām atsevišķu nervu šķiedru funkcijām"[38]  
Herberts Spensers Gesers   ASV  
1945 Aleksandrs Flemings
(1881–1955) 		  Apvienotā Karaliste
(dzimis Skotijā) 		"par penicilīna un tā ārstnieciskās iedarbības atklāšanu pie dažādām infekcijas slimībās"[39]  
Ernsts Boriss Čeins
(1906–1979) 		  Apvienotā Karaliste
{dzimis Berlīnē,   Vācijas Impērija) 		 
Hauards Valters Florijs
(1898–1968) 		  Austrālija  
1946 Hermanis Džozefs Mallers
(1890–1967) 		  ASV "par atklājumu attiecībā uz mutāciju rašanos, izmantojot rentgena apstarošanu"[40]  
1947 Karls Ferdinands Korī
(1896–1984) 		  ASV
(dzimis Prāgā, Austroungārijā) 		"par glikogēna katalītiskās pārveides procesa atklāšanu"[41]  
Gērtija Kori
(1896–1957) 		  ASV
(dzimusi Prāgā, Austroungārijā) 		 
Bernardo Usajs
(1887–1971) 		  Argentīna "par hipofīzes priekšējās daivas hormona lomas atklāšanu cukura metabolismā"[41]  
1948 Pauls Hermans Millers
(1899–1965) 		  Šveice "par viņa atklāto DDT augsto efektivitāti, lietojot to kā kontakta indi pret vairākiem posmkājiem"[42]  
1949 Valters Hess
(1881–1973) 		  Šveice "par vidussmadzeņu funkcionālās organizācijas kā iekšējo orgānu darbības koordinatora atklāšanu"[43]  
Antoniu Egašs Munišs
(1874–1955) 		  Portugāle "par leikotomijas (lobotomijas) terapeitisko iespēju atklāšanu noteiktu psihiatrisko saslimšanu gadījumos"[43]  
1950 Filips Šovalters Henčs
(1896–1965) 		  ASV "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar virsnieru garozas hormoniem, to struktūru un bioloģisko iedarbību"[44]  
Edvards Kelvins Kendals
(1886–1972) 		  ASV  
Tadeušs Reihšteins
(1897–1996) 		  Šveice
(dzimis Vloclavekā, Polijas Karalistē} 		 

1951—1960

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1951 Makss Teilers
(1899–1972) 		  ASV
(dzimis Pretorijā,   Dienvidāfrika) 		"par viņa atklājumiem saistībā ar dzelteno drudzi un tā apkarošanu"[45]  
1952 Zeļmans Vaksmans
(1888–1973) 		  ASV
(dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā  Ukraina) 		"par streptomicīna, pirmās antibiotikas, kas ir efektīva pret tuberkulozi, atklāšanu"[46]  
1953 Hanss Ādolfs Krebss
(1900–1981) 		  Apvienotā Karaliste
(dzimis Hildesheimā,   Vācijas Impērija) 		"par citronskābes cikla atklāšanu"[47]  
Fricis Alberts Lipmanis
(1899–1986) 		  ASV
(dzimis Kēnigsbergā,   Vācijas Impērija) 		"par viņa atklāto kofermentu A un tā nozīmi metabolisma starpposmā"[47]  
1954 Džons Franklins Enderss
(1897–1985) 		  ASV "par atklājumu saistībā ar poliomielīta vīrusu spēju augt dažādu veidu audu kultūrās"[48]  
Frederiks Čepmens Robinss
(1916–2003) 		  ASV  
Tomass Hakls Velers
(1915–2008) 		  ASV
1955 Hugo Teorels
(1903–1982) 		  Zviedrija "par viņa atklājumiem par oksidācijas enzīmu raksturu un darbības veidu"[49]  
1956 Andrē Frederiks Kurnāns
(1895–1988) 		  ASV
(dzimis Parīzē,   Francija) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar sirds kateterizāciju un asinsrites patoloģiskām izmaiņām"[50]  
Verners Forsmanis
(1904–1979) 		  Rietumvācija  
Dikinsons Ričardss
(1895–1973) 		  ASV  
1957 Daniels Bovē
(1907–1992) 		  Itālija
(dzimis Neišatelā,   Šveice) 		"par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"[51]  
1958 Džordžs Bīdls
(1903–1989) 		  ASV "par atklājumu, ka gēni darbojas, regulējot noteiktus ķīmiskos notikumus"[52]
Edvards Teitems
(1909–1975) 		  ASV  
Džošuā Lederbergs
(1925–2008) 		  ASV "par viņa atklājumiem saistībā ar ģenētisko rekombināciju un baktēriju ģenētiskā materiāla organizāciju"[52]  
1959 Artūrs Kornbergs
(1918–2007) 		  ASV "par ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes bioloģiskās sintēzes mehānismu atklāšanu"[53]  
Severo Očoa
(1905–1993) 		  ASV
(dzimis   Spānija)
1960 Frenks Bērnets
(1899–1985) 		  Austrālija "par iegūtās imunoloģiskās tolerances atklāšanu"[54]  
Pīters Medavars
(1915–1987) 		  Apvienotā Karaliste
(dzimis   Brazīlija) 		 

1961—1970

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1961 Ģerģs Bēkēši
(1899–1972) 		  ASV
(dzimis Budapeštā, Austroungārijā) 		"par viņa atklātajiem fiziskās stimulācijas mehānismiem iekšējā ausī"[55]  
1962 Frānsiss Kriks
(1916–2004) 		  Apvienotā Karaliste "par viņu atklājumiem saistībā ar nukleīnskābju molekulāro struktūru un tās nozīmi informācijas nodošanā dzīvā materiālā"[56]  
Džeimss Votsons
(dzimis 1928. gadā) 		  ASV  
Moriss Vilkinss
(1916–2004) 		  Apvienotā Karaliste
  Jaunzēlande 		 
1963 Džons Eklss
(1903–1997) 		  Austrālija "par viņu atklājumiem saistībā ar jonu mehānismiem, kas saistīti ar ierosmi un kavēšanu nervu šūnu membrānas perifērās un centrālās daļās"[57]  
Alans Hodžkins
(1914–1998) 		  Apvienotā Karaliste  
Endrū Hakslijs
(1917–2012) 		  Apvienotā Karaliste  
1964 Konrāds Blohs
(1912–2000) 		  ASV
(dzimis Nisā,   Vācijas Impērija) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar holesterīna un taukskābju metabolisma mehānismu un regulēšanu"[58]  
Feodors Līnens
(1911–1979) 		  Rietumvācija  
1965 Fransuā Žakobs
(1920–2013) 		  Francija "par viņu atklājumiem saistībā ar enzīmu ģenētisko kontroli un vīrusu sintēzi"[59]  
Andrē Ļvovs
(1902–1994) 		  Francija  
Žaks Mono
(1910–1976) 		  Francija  
1966 Peitons Rauss
(1879–1970) 		  ASV "par audzēju ierosinošu vīrusu atklāšanu"[60]
Čārlzs Brentons Haginss
(1901–1997) 		  ASV "par viņa atklājumiem saistībā ar prostatas vēža hormonālo ārstēšanu"[60]
1967 Ragnārs Granīts
(1900–1991) 		  Zviedrija
(dzimis   Somija) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar primārajiem fizioloģiskajiem un ķīmiskajiem redzes procesiem acīs"[61]  
Holdens Kefers Hārtlains
(1903–1983) 		  ASV  
Džordžs Volds
(1906–1997) 		  ASV  
1968 Roberts Holijs
(1922–1993) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar ģenētisko kodu un tā lomu olbaltumvielu sintēzē"[62]  
Hars Gobings Korana
(1922–2011) 		  ASV
(dzimis   Britu Indija) 		 
Maršals Vorens Nirenbers
(1927–2010) 		  ASV  
1969 Makss Delbruks
(1906–1981) 		  ASV
(dzimis Berlīnē,   Vācijas Impērija) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar vīrusu replikācijas mehānismu un ģenētisko struktūru"[63]  
Alfrēds Heršijs
(1908–1997) 		  ASV  
Salvadors Lurija
(1912–1991) 		  ASV
(dzimis Turīnā,   Itālija) 		 
1970 Džuliuss Akselrods
(1912–2004) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar humorālajiem raidītājiem nervu galos un to glabāšanas, atbrīvošanas un inaktivācijas mehānismu"[64]  
Ulfs von Eilers
(1905–1983) 		  Zviedrija  
Bernards Kacs
(1911–2003) 		  Apvienotā Karaliste
{dzimis Lepcigā,   Vācijas Impērija) 		 

1971—1980

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1971 Ērls Saterlends
1915–1974) 		  ASV "par viņa atklājumiem saistībā ar hormonu darbības mehānismiem"[65]  
1972 Džeralds Edelmens
(1929–2014) 		  ASV "par viņu atklājumiem attiecībā uz antivielu ķīmisko struktūru"[66]  
Rodnijs Roberts Porters
(1917–1985) 		  Apvienotā Karaliste  
1973 Karls fon Frišs
(1886–1982) 		  Rietumvācija
(dzimis Vīnē, Austroungārijā) 		"par viņu atklājumiem, kas saistīti ar individuālās un sociālās uzvedības modeļu organizēšanu un izcelšanu"[67]  
Konrāds Lorencs
(1903–1989) 		  Austrija  
Nikolass Tinbergens
(1907–1988) 		  Apvienotā Karaliste
(dzimis Hāgā,   Nīderlande) 		 
1974 Albērs Klods
(1899–1983) 		  Beļģija "par viņu atklājumiem attiecībā uz šūnas strukturālo un funkcionālo organizāciju"[68]  
Kristiāns de Divs
(1917–2013) 		  Beļģija  
Džordžs Palāde
(1912–2008) 		  ASV
(dzimis Jasi,   Rumānija) 		 
1975 Deivids Baltimors
(dzimis 1938. gadā) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar mijiedarbību starp audzēja vīrusiem un šūnas ģenētisko materiālu"[69]  
Renāto Dulbeko
(1914–2012) 		  ASV
(dzimis Katandzāro,   Itālija) 		 
Hauards Mārtins Temins
(1934–1994) 		  ASV  
1976 Baruhs Blumbergs
(1925–2011) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar jauniem infekcijas slimību rašanās un izplatīšanas mehānismiem"[70]  
Karltons Gajdušeks
(1923–2008) 		  ASV  
1977 Rožērs Gijmēns
(dzimis 1924. gadā) 		  ASV
(dzimis Dižonā,   Francija) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar peptīdu hormonu ražošanu smadzenēs"[70]  
Endrū Šallijs
(1926—2024) 		  ASV
(dzimis Viļņā,   Polija) 		 
Rozalīna Jalova
(1921–2011) 		  ASV "par peptīdu hormonu radioimūnās analīzes izstrādi"[70]  
1978 Verners Arbērs
(dzimis 1929. gadā) 		  Šveice "par restrikcijas enzīmu atklāšanu un to piemērošanu molekulārajā ģenētikā"[71]  
Daniels Natans
(1928–1999) 		  ASV
Hamiltons Smits
(dzimis 1931. gadā) 		  ASV  
1979 Alans Kormaks
(1924–1998) 		  ASV
(dzimis Johanesburgā, Dienvidāfrikas Savienībā) 		"par datortomogrāfijas izstrādi"[72]
Godfrijs Haunsfīlds
(1919–2004) 		  Apvienotā Karaliste  
1980 Baruhs Benaserafs
(1920–2011) 		  ASV
(dzimis Karakasā,   Venecuēla) 		"par viņu atklājumiem attiecībā uz ģenētiski noteiktām struktūrām uz šūnu virsmām, kas regulē imunoloģiskās reakcijas"[73]  
Žans Dosē
(1916–2009) 		  Francija  
Džordžs Snells
(1903–1996) 		  ASV

1981—1990

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1981 Rodžers Sperijs
(1913–1994) 		  ASV "par viņa atklājumiem saistībā ar smadzeņu pusložu funkcionālo specializāciju"[73]  
Deivids Hjūbels
(1926–2013) 		  ASV
(dzimis   Kanāda) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar informācijas apstrādi vizuālajā sistēmā"[73]
Torstens Vīzels
(dzimis 1924. gadā) 		  Zviedrija  
1982 Sūne Bergstrēms
(1916–2004) 		  Zviedrija "par viņu atklājumiem attiecībā uz prostaglandīniem un ar tiem saistītajām bioloģiski aktīvajām vielām"[74]  
Bengts Samuelsons
(1934–2024) 		  Zviedrija
Džons Veins
(1927–2004) 		  Apvienotā Karaliste  
1983 Barbara Maklintoka
(1902–1992) 		  ASV "par mobilo ģenētisko elementu atklāšanu"[75]  
1984 Nīls Jērne
(1911–1994) 		  Dānija "par teorijām par imūnsistēmas attīstības un kontroles specifiku un principa atklāšanu monoklonālo antivielu ražošanā"[76]  
Žoržs Kēlers
(1946–1995) 		  Rietumvācija
Cēzars Milšteins
(1927–2002) 		  Argentīna /   Apvienotā Karaliste
(dzimis   Argentīna) 		 
1985 Maikls Stjuarts Brauns
(dzimis 1941. gadā) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar holesterīna metabolisma regulēšanu"[77]  
Džozefs Goldstains
(dzimis 1940. gadā) 		  ASV  
1986 Stenlijs Koens
(1922–2020) 		  ASV "par augšanas faktoru atklājumiem"[78]  
Rita Lēvi-Montalkīni
(1909–2012) 		  Itālija /   ASV
(dzimis Turīnā,   Itālija) 		 
1987 Susumu Tonegava
(dzimis 1939. gadā) 		  Japāna "par ģenētiskā principa atklāšanu antivielu daudzveidības ģenerēšanai"[79]  
1988 Džeimss Bleks
(1924–2010) 		  Apvienotā Karaliste "par viņu atklājumiem saistībā ar svarīgiem zāļu terapijas principiem"[80]  
Ģertrūde Elaiona
(1918–1999) 		  ASV  
Džordžs Hičingss
(1905–1998) 		  ASV  
1989 Džons Maikls Bišops
(dzimis 1936. gadā) 		  ASV "par retrovīrusu onkogēnu šūnu izcelsmes atklāšanu"[81]  
Harolds Varmuss
(dzimis 1939. gadā) 		  ASV  
1990 Džozefs Marijs
(1919–2012) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar orgānu un šūnu transplantāciju cilvēku slimību ārstēšanā"[82]
Edvards Donals Tomass
(1920–2012) 		  ASV  

1991—2000

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1991 Ervīns Nēers
(dzimis 1944. gadā) 		  Vācija "par viņu atklājumiem attiecībā uz atsevišķu jonu kanālu darbību šūnās"[83]  
Berts Zakmanis
(dzimis 1942. gadā) 		  Vācija  
1992 Edmonds Fišers
(1920—2021) 		  ASV /   Šveice
(dzimis Šanhajā, Ķīnas Republikā) 		"par viņu atklājumiem attiecībā uz atgriezenisko olbaltumvielu fosforilēšanu kā bioloģiski regulējošu mehānismu"[84]  
Edvīns Krebss
(1918–2009) 		  ASV
1993 Ričards Robertss
(dzimis 1943. gadā) 		  Apvienotā Karaliste "par viņu pārtraukto gēnu atklājumiem"[85]  
Filips Šarps
(dzimis 1944. gadā) 		  ASV  
1994 Alfrēds Gilmens
(1941–2015) 		  ASV "par G-olbaltumvielu atklāšanu un šo olbaltumvielu lomu signālu pārvadē šūnās"[86]  
Martins Rodbells
(1925–1998) 		  ASV  
1995 Edvards Lūiss
(1918–2004) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar agrīnas embrionālās attīstības ģenētisko kontroli"[87]
Kristiāna Nīsleine-Volharde
(dzimusi 1942. gadā) 		  Vācija  
Ēriks Višovs
(dzimis 1947. gadā) 		  ASV  
1996 Pīters Dohertijs
(dzimis 1940. gadā) 		  Austrālija "par viņu atklājumiem saistībā ar šūnu imūnās aizsardzības specifiku"[88]  
Rolfs Cinkernagels
(dzimis 1944. gadā) 		  Šveice  
1997 Stenlijs Fruziners
(dzimis 1942. gadā) 		  ASV "par prionu atklāšanu — jauns infekcijas bioloģiskais princips"[89]  
1998 Roberts Fērčgots
1916–2009) 		  ASV "par viņu atklājumiem attiecībā uz slāpekļa oksīdu kā signālmolekulu sirds un asinsvadu sistēmā"[90]  
Luīss Ignaro
(dzimis 1941. gadā) 		  ASV  
Ferids Murads
(dzimis 1936. gadā) 		  ASV  
1999 Ginters Blobels
(1936–2018) 		  ASV
(dzimis Silēzijā) 		"par atklājumu, ka olbaltumvielām ir raksturīgi signāli, kas nosaka to transportēšanu un lokalizāciju šūnā"[91]  
2000 Arvīds Karlsons
(1923–2018) 		  Zviedrija "par viņu atklājumiem saistībā ar signāla pārvadi nervu sistēmā"[92]  
Pols Grīngards
1925–2019) 		  ASV  
Ēriks Kendels
(dzimis 1929. gadā) 		  ASV
(dzimis Vīnē,   Austrija) 		 

2001—2010

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2001 Līlends Hārtvels
(dzimis 1939. gadā) 		  ASV "par viņu atklātajiem galvenajiem šūnu cikla regulatoriem"[93]
Tims Hants
(dzimis 1943. gadā) 		  Apvienotā Karaliste  
Pols Nērss
(dzimis 1949. gadā) 		  Apvienotā Karaliste  
2002 Sidnijs Breners
(1927–2019) 		  Apvienotā Karaliste
(dzimis Dienvidāfrikas Savienībā) 		"par viņu atklājumiem saistībā ar "orgānu attīstības ģenētisko regulēšanu un ieprogrammēto šūnu nāvi""[94]  
Hauards Roberts Horvics
(dzimis 1947. gadā) 		  ASV
Džons Salstons
(1942–2018) 		  Apvienotā Karaliste  
2003 Pols Loterbērs
(1929–2007) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanu"[95]
Pīters Mensfīlds
(1933–2017) 		  Apvienotā Karaliste  
2004 Ričards Aksels
(dzimis 1946. gadā) 		  ASV "par viņu atklājumiem saistībā ar smaržas receptoriem un ožas sistēmas organizēšanu"[96]  
Linda Baka
(dzimusi 1947. gadā) 		  ASV  
2005 Berijs Māršals
(dzimis 1951. gadā) 		  Austrālija "par helikobaktērijas atklāšanu un tās lomu gastrīta un peptiskās čūlas slimībās"[97]  
Robins Vorens
(dzimis 1937. gadā) 		  Austrālija  
2006 Endrū Fairs
(dzimis 1959. gadā) 		  ASV "par RNS interferences atklāšanu - gēnu nomierināšanu ar dubultpavedienu RNS"[98]  
Kreigs Mello
(dzimis 1960. gadā) 		  ASV  
2007 Mario Kapeči
(dzimis 1937. gadā) 		  ASV
(dzimis Itālijas Karalistē) 		"par viņu atklātajiem principiem īpašu gēnu modifikāciju ieviešanai pelēs, izmantojot embrionālās cilmes šūnas"[99]  
Mārtins Evanss
(dzimis 1941. gadā) 		  Apvienotā Karaliste  
Olivers Smitiss
(1925–2017) 		  ASV
(dzimis   Apvienotā Karaliste) 		 
2008 Haralds cur Hauzens
(1936—2023) 		  Vācija "par cilvēka papilomas vīrusu atklāšanu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi"[100]  
Fransuāza Barē-Sinūsi
(dzimusi 1947. gadā) 		  Francija "par cilvēka imūndeficīta vīrusa atklāšanu"[100]  
Liks Montaņjē
(1932—2022) 		  Francija  
2009 Elizabete Blekbērna
(dzimusi 1948. gadā) 		  ASV
(dzimusi Hobārtā, Tasmanijā,   Austrālija) 		"par atklājumu, kā hromosomas aizsargā telomēri un enzīms telomerāze"[101]  
Kerola Greidere
(dzimusi 1961. gadā) 		  ASV  
Džeks Šostaks
(dzimis 1952. gadā) 		  ASV
(dzimis Londonā,   Apvienotā Karaliste) 		 
2010 Roberts Edvardss
(1925–2013) 		  Apvienotā Karaliste "par in vitro apaugļošanas attīstīšanu"[102]  

2011—2020

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2011 Brūss Boitlers
(dzimis 1957. gadā) 		  ASV "par atklājumiem saistībā ar iedzimtās imunitātes aktivizēšanu"[103]  
Žils Hofmans
(dzimis 1941. gadā) 		  Francija
{dzimis Ehternahā,   Luksemburga) 		 
Ralfs Steinmans
(1943–2011)
prēmija piešķirta pēc nāves[104] 		  Kanāda "par dendritisko šūnu atklāšanu un to lomu iegūtajā imunitātē"[103]  
2012 Džons Gērdons
(dzimis 1933. gadā) 		  Apvienotā Karaliste "par atklājumu, ka nobriedušas šūnas var pārprogrammēt, lai tās kļūtu par pluripotentām"[105]  
Šinja Jamanaka
(dzimis 1962. gadā) 		  Japāna  
2013 Džeimss Rotmens
(dzimis 1950. gadā) 		  ASV "par mehānismu atklāšanu, kas regulē vezikulu transportu, kas ir galvenā transporta sistēma mūsu šūnās"[106]
Rendijs Šekmens
(dzimis 1948. gadā) 		  ASV  
Tomass Zēdhofs
(dzimis 1955. gadā) 		  Vācija /   ASV  
2014 Džons O'Kīfe
(dzimis 1939. gadā) 		  ASV /   Apvienotā Karaliste "par šūnu atklāšanu, kas veido pozicionēšanas sistēmu smadzenēs"[107]  
Meja Brita Mozera
(dzimis 1963. gadā) 		  Norvēģija  
Edvards Mozers
(dzimis 1962. gadā) 		  Norvēģija  
2015 Viljams Kempbels
(dzimis 1930. gadā) 		  ASV
(dzimis   Īrija) 		"par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret infekcijām, ko izraisa nematodes parazīti"[108]  
Satoši Omura
(dzimis 1935. gadā) 		  Japāna  
Tu Joujou
(dzimusi 1930. gadā) 		  Ķīna "par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret malāriju"[108]  
2016 Jošinori Ohsumi
(dzimis 1945. gadā) 		  Japāna "par autofāgijas mehānismu atklājumiem"[109]  
2017 Džefrijs Hols
(dzimis 1945. gadā) 		  ASV "par molekulāro mehānismu atklājumiem, kas kontrolē diennakts ritmu"[110]  
Maikls Rosbašs
(dzimis 1944. gadā) 		  ASV  
Maikls Jangs
(dzimis 1949. gadā) 		  ASV  
2018 Tasuku Hondzjo
(dzimis 1942. gadā) 		  Japāna "par vēža terapijas atklāšanu, nomācot negatīvo imūno regulāciju"[111]  
Džeimss Elisons
(dzimis 1948. gadā) 		  ASV  
2019 Viljams Kaelins
(dzimis 1957. gadā) 		  ASV "par atklājumiem, kā šūnas sajūt un pielāgojas skābekļa pieejamībai"[112]  
Gregs Semenzs
(dzimis 1956. gadā) 		  ASV
Pīters Retklifs
(dzimis 1954. gadā) 		  Apvienotā Karaliste  
2020 Hārvijs Alters
(dzimis 1935. gadā) 		  ASV "par C hepatīta vīrusa atklāšanu"[113]  
Maikls Hotons
(dzimis 1949. gadā) 		  Apvienotā Karaliste  
Čārlzs Raiss
(dzimis 1952. gadā) 		  ASV

2021—pašlaik

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts[3] Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2021 Deivids Džuliuss
(dzimis 1955. gadā) 		  ASV "par temperatūras un pieskāriena receptoru atklāšanu"[111]  
Ardems Pataputians
(dzimis 1967. gadā) 		  ASV
(dzimis Beirutā,   Libāna) 		 
2022 Svante Pēbo
(dzimis 1955. gadā) 		  Zviedrija "par atklājumiem izzudušo hominīnu genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"[114]  
2023 Katalīna Kariko
(dzimusi 1955. gadā) 		  Ungārija
  ASV 		"par atklājumiem, kas ļāva izstrādāt efektīvu mRNS vakcīnu pret koronavīrusu COVID-19"[115]  
Drū Veismans
(dzimis 1959. gadā) 		  ASV  
2024 Viktors Ambross
(dzimis 1953. gadā) 		  ASV "par mikroRNS atklāšanu un tās nozīmes izpēti gēnu posttranskripcijas regulācijā"  
Gērijs Ruvkuns
(dzimis 1952. gadā) 		  ASV  

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Alfred Nobel – The Man Behind the Nobel Prize». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-29.
  2. ↑ «Facts on the Nobel Prize in Physiology or Medicine». Nobel Foundation.
  3. ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 Informācija par laureāta valsts piederību norādīta saskaņā ar Nobela balvas oficiālo mājas lapu nobelprize.org un var nesakrist ar laureāta dzimto valsti vai pilsonību.
  4. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1901». Nobel Foundation.
  5. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1902». Nobel Foundation.
  6. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1903». Nobel Foundation.
  7. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1904». Nobel Foundation.
  8. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1905». Nobel Foundation.
  9. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1906». Nobel Foundation.
  10. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1907». Nobel Foundation.
  11. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1908». Nobel Foundation.
  12. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1909». Nobel Foundation.
  13. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1910». Nobel Foundation.
  14. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1911». Nobel Foundation.
  15. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1912». Nobel Foundation.
  16. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1913». Nobel Foundation.
  17. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1914». Nobel Foundation.
  18. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1919». Nobel Foundation.
  19. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1920». Nobel Foundation.
  20. ↑ 20,0 20,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1922». Nobel Foundation.
  21. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1923». Nobel Foundation.
  22. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1924». Nobel Foundation.
  23. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1926». Nobel Foundation.
  24. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1927». Nobel Foundation.
  25. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1928». Nobel Foundation.
  26. ↑ 26,0 26,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1929». Nobel Foundation.
  27. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1930». Nobel Foundation.
  28. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1931». Nobel Foundation.
  29. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1932». Nobel Foundation.
  30. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1933». Nobel Foundation.
  31. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1934». Nobel Foundation.
  32. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1935». Nobel Foundation.
  33. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1936». Nobel Foundation.
  34. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1937». Nobel Foundation.
  35. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1938». Nobel Foundation.
  36. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1939». Nobel Foundation.
  37. ↑ 37,0 37,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1943». Nobel Foundation.
  38. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1944». Nobel Foundation.
  39. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1945». Nobel Foundation.
  40. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1946». Nobel Foundation.
  41. ↑ 41,0 41,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1947». Nobel Foundation.
  42. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1948». Nobel Foundation.
  43. ↑ 43,0 43,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1949». Nobel Foundation.
  44. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1950». Nobel Foundation.
  45. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1951». Nobel Foundation.
  46. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1952». Nobel Foundation.
  47. ↑ 47,0 47,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1953». Nobel Foundation.
  48. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1954». Nobel Foundation.
  49. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1955». Nobel Foundation.
  50. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1956». Nobel Foundation.
  51. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1957». Nobel Foundation.
  52. ↑ 52,0 52,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1958». Nobel Foundation.
  53. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1959». Nobel Foundation.
  54. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1960». Nobel Foundation.
  55. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1961». Nobel Foundation.
  56. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1962». Nobel Foundation.
  57. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1963». Nobel Foundation.
  58. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1964». Nobel Foundation.
  59. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1965». Nobel Foundation.
  60. ↑ 60,0 60,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1966». Nobel Foundation.
  61. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1967». Nobel Foundation.
  62. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1968». Nobel Foundation.
  63. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1969». Nobel Foundation.
  64. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1970». Nobel Foundation.
  65. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1971». Nobel Foundation.
  66. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1972». Nobel Foundation.
  67. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1973». Nobel Foundation.
  68. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1974». Nobel Foundation.
  69. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1975». Nobel Foundation.
  70. ↑ 70,0 70,1 70,2 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1976». Nobel Foundation.
  71. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1978». Nobel Foundation.
  72. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1979». Nobel Foundation.
  73. ↑ 73,0 73,1 73,2 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1980». Nobel Foundation.
  74. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1982». Nobel Foundation.
  75. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1983». Nobel Foundation.
  76. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1984». Nobel Foundation.
  77. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1985». Nobel Foundation.
  78. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1986». Nobel Foundation.
  79. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1987». Nobel Foundation.
  80. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1988». Nobel Foundation.
  81. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1989». Nobel Foundation.
  82. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1990». Nobel Foundation.
  83. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1991». Nobel Foundation.
  84. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1992». Nobel Foundation.
  85. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1993». Nobel Foundation.
  86. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1994». Nobel Foundation.
  87. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1995». Nobel Foundation.
  88. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1996». Nobel Foundation.
  89. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1997». Nobel Foundation.
  90. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1998». Nobel Foundation.
  91. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1999». Nobel Foundation.
  92. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2000». Nobel Foundation.
  93. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2001». Nobel Foundation.
  94. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2002». Nobel Foundation.
  95. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2003». Nobel Foundation.
  96. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2004». Nobel Foundation.
  97. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2005». Nobel Foundation.
  98. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2006». Nobel Foundation.
  99. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2007». Nobel Foundation.[novecojusi saite]
  100. ↑ 100,0 100,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2008». Nobel Foundation.
  101. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2009». Nobel Foundation.
  102. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2010». Nobel Foundation.
  103. ↑ 103,0 103,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2011». Nobel Foundation.
  104. ↑ «Nobel prize to be awarded to dead scientist». The Guardian.
  105. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2012». Nobel Foundation.
  106. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2013». Nobel Foundation.
  107. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2014». Nobel Foundation.
  108. ↑ 108,0 108,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2015». Nobel Foundation.
  109. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2016». Nobel Foundation.
  110. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2017». Nobel Foundation.
  111. ↑ 111,0 111,1 «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2018». Nobel Foundation.
  112. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2019». Nobel Foundation.
  113. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2020». Nobel Foundation.
  114. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2022». Nobel Foundation.
  115. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 2023». 2023. gada 2. oktobris. Skatīts: 2023. gada 2. oktobris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nobela_prēmijas_laureāti_fizioloģijā_vai_medicīnā&oldid=4164687"