Santjago Ramons i Kahals
Santjago Ramons i Kahals (spāņu: Santiago Ramón y Cajal; dzimis 1852. gada 1. maijā, miris 1934. gada 18. oktobrī) bija spāņu patologs, histologs, neirozinātnieks.
| ||||||||||||
|
Kopā ar itāļu zinātnieku Kamillo Goldži 1906. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par neirona atklāšanu. Viņi atklāja to, ka neirons ir nervu struktūras pamatvienība. Šis atklājums bija nozīmīgs neironu nozīmīgās lomas nervu funkcijā atklāšanā, tas palīdzēja iegūt mūsdienīgu sapratni par nervu impulsu.
1873. gadā absolvējis Saragosas Universitāti, pēc diviem gadiem sācis strādāt universitātes medicīnas fakultātē. Bijis profesors Valensijas, Barselonas un Madrides Universitātē. 1920. gadā Spānijas karalis Alfonso XIII pasūtījis Kahala institūta celtniecību Madridē, kur tad viņš arī strādāja līdz savai nāvei.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Santjago Ramons i Kahals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā
Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |