Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija. Tā nosaka, kāpēc pēcnācēji bieži līdzinās saviem vecākiem gan izskatā, gan uzvedībā, gan organisma darbības īpašībās, piemēram, vielmaiņas vai imūnsistēmas darbībā. Iedzimtība ir viens no ģenētikas pamatjēdzieniem, un tās pamatā ir ģenētiskā informācija, kas kodēta DNS molekulās – gēnos. Šie gēni satur instrukcijas, kas nosaka šūnu darbību un organisma attīstību, tostarp arī olbaltumvielu sintēzi. Iedzimtības mehānismu izpratne ļauj skaidrot ne tikai organisma īpašību veidošanos un variācijas, bet arī iedzimtas slimības, evolūcijas procesus un pielāgošanās spējas.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Heredity | Definition & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2025-05-03.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iedzimtība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- iedzimtiba | Medicīnas termins (latviski)
Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |