Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi. Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu, ekspresiju un nodošanu nākamajām šūnu paaudzēm ar replikācijas, transkripcijas un translācijas mehānismu palīdzību. Izšķir ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS).
NukleotīdiLabot
Nukleīnskābju monomēri ir nukleotīdi. Tie sastāv no 3 komponentiem:
- Heterocikliska slāpekļa bāze (purīna (adenīns un guanīns) vai pirimidīna (timīns, uracils un citozīns) atvasinājums)
- Ogļhidrāts (pentoze) (DNS — dezoksiriboze; RNS — riboze)
- Fosforskābes atlikums
Nukleīnskābju veidiLabot
- Dezoksiribonukleīnskābes (DNS)
- Ribonukleīnskābes (RNS)
DNS un RNS salīdzinājumsLabot
Izšķir divu veidu nukleīnskābes: dezoksiribonukleīnskābi (DNS) un ribonukleīnskābi (RNS). Tabulā ir izveidots abu skābju salīdzinājums.
| DNS | RNS | |
|---|---|---|
| nukleotīdi | adenīns (A) | adenīns (A) |
| timīns (T) | uracils (U) | |
| citozīns (C) | citozīns (C) | |
| guanīns (G) | guanīns (G) | |
| Ogļhidrāts | dezoksiriboze | riboze |
| skābe | H3PO4 | H3PO4 |
| molekulas uzbūve | dubultspirāle A-T; C-G | nukleotīdu virkne A-U; C-G |
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |