Kaļiņingrada
Kaliņingrada (krievu: Калининград) ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs. Līdz 1945. gadam tā bija Austrumprūsijas galvaspilsēta Kēnigsberga (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs, poļu: Królewiec, lietuviešu: Karaliaučius, latviešu valodā saukta par Karaļaučiem[2]). No Kaļiņingradas uz Poliju ir saglabājusies standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija.
| Kaļiņingrada | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Калининград | |||
 Senā katedrāle Kaļiņingradā | |||
| |||
.svg) | |||
  Kaļiņingrada | |||
| Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°EKoordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federācijas subjekts | Kaļiņingradas apgabals | ||
| Municipālais veidojums | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Pilsētas tiesības |
1286 (Altštate) 1327 (Kneiphofa) | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 215,7 km2 | ||
| Augstums | 3 m | ||
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
| • kopā | 475 056 | ||
| • blīvums | 2 202,4/km² | ||
| • etniskais sastāvs |
krievi (87,4 %) ukraiņi (4,0 %) baltkrievi (3,8 %) | ||
| Laika josla | USZ1 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Kaļiņingrada Vikikrātuvē | |||
VēstureLabot
1255. gadā Ziemeļu krusta karu laikā Vācu ordenis, pēc uzvaras pie Rūdavas, prūšu cilts sembu zemē, nopostītās Tvangstes pils vietā pie Prēgeles upes sāk celt cietoksni, kuru nosauc par „karaļa kalnu” (Kēnigsbergu, Karaļaučiem) - par godu karagājiena vadītājam Bohēmijas karalim Otokaram II Pršemislam.
14. gadsimtā pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 1457. gadā Vācu ordenis pārcēla savu galvaspilsētu no Marienburgas uz Kēnigsbergu. 1544. gadā nodibināta Alberta Universitāte. 1547. gadā Kēnigsbergā Martins Mažvīds publicēja katehismu, kas bija pirmais publicētais teksts lietuviešu valodā. 1701. gadā Brandenburgas kūrfists Frīdrihs III Kēnigsbergā tika kronēts par Prūsijas karali Frīdrihu I.
Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas impērijas karaspēks ģenerālanšefa Fermora vadībā no Kurzemes hercogistes teritorijas iebruka Austrumprūsijā, 1757. gada 31. decembrī ķeizariene Elizabete izdeva ukazu par Kēnigsbergas inkorporāciju Krievijas impērijā. Pēc pilsētas okupācijas 1758. gada 24. janvārī tās pilsoņi deva uzticības zvērestu ķeizarienei. Par Kēnigsbergas ģenerālgubernatoru kļuva Viljams Fermors, no 1758. gada 30. marta līdz 1760. gada beigām Nikolajs Frīdrihs fon Korfs. Pēc 1762. gada maijā parakstītā Pēterburgas miera līguma Krievijas impērija atteicās no anektētās Prūsijas karalistes daļas. 1783. gadā pilsētā iznāca pasaulē pirmais sekulārais izdevums ivritā.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā angļu aviācija smagi sabombardēja pilsētu. 1945. gada februārī-aprīlī Sarkanā armija smagās kaujās ieņēma pilsētu (Kēnigsbergas kauja). No pirmskara 316 000 iedzīvotājiem pilnīgi sagrautajā pilsētā bija palikuši aptuveni 50 000, kurus no 1945. līdz 1950. gadam deportēja uz Vāciju. 1945. gadā Potsdamas miera konferencē Kēnigsbergu un Austrumprūsijas ziemeļdaļu piešķīra PSRS pārvaldībā uz 50 gadiem.
1946. gadā pilsētu pārdēvēja nesen mirušā PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Mihaila Kaļiņina vārdā. Jauniegūtajā teritorijā nometināja ieceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. No 1950. gada Kaļiņingrada tika pārvērsta par vienu no vismilitarizētākajiem reģioniem pasaulē, tā bija slēgta ārzemniekiem. 1991. gadā Kaļiņingradas apgabals kļuva par Krievijas Federācijas anklāvu, ko ietver Lietuva un Polija. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas flotes (Дважды Краснознамённый Балтийский флот) galvenais štābs. Pēc īpašās ekonomiskās zonas izveides Kaļiņingradā uzbūvēja automašīnu Cadillac, Hummer un BMW rūpnīcas.
KlimatsLabot
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Rekordaugsta temperatūra (°C) | 12.7 | 15.6 | 23.0 | 27.9 | 30.6 | 33.5 | 36.3 | 36.5 | 31.2 | 26.4 | 19.4 | 13.3 | 36.5 |
| Vidējā augstākā temperatūra (°C) | 1.3 | 2.3 | 6.1 | 11.6 | 17.7 | 20.4 | 22.0 | 22.1 | 17.2 | 11.9 | 5.3 | 2.4 | 11.7 |
| Vidējā temperatūra (°C) | -1.9 | -1.4 | 1.7 | 6.6 | 12.1 | 15.4 | 17.4 | 17.1 | 12.7 | 8.2 | 3.1 | -0.1 | 7.6 |
| Vidējā zemākā temperatūra (°C) | -3.8 | -3.2 | -0.8 | 2.7 | 7.4 | 10.6 | 12.9 | 12.8 | 8.8 | 5.1 | 0.3 | -1.9 | 4.2 |
| Rekordzema temperatūra (°C) | -32.5 | -33.3 | -21.7 | -5.6 | -3.1 | 0.7 | 4.5 | 1.6 | -2.0 | -11.2 | -18.7 | -25.6 | -33.3 |
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 62 | 46 | 45 | 40 | 51 | 78 | 74 | 84 | 83 | 85 | 78 | 78 | 804 |
DzimušiLabot
Kaļiņingradā (Kēnigsbergā) dzimuši:
- Prūsijas karalis Frīdrihs I (Friedrich I., 1657-1713)
- vācu matemātiķis Kristiāns Goldbahs (Christian Goldbach, 1690-1764)
- vācu filozofs Imanuels Kants (Immanuel Kant, 1724-1804)
- vācu filozofs Johans Georgs Hāmanis (Johann Georg Hamann, 1730-1788)
- vācu rakstnieks E. T. A. Hofmanis (E. T. A. Hoffmann, 1776-1822)
- vācu komponists Oto Nikolai (Otto Nicolai, 1810-1849)
- vācu fiziķis Gustavs Kirhofs (Gustav Kirchhoff, 1824-1887)
- vācu ķīmiķis Oto Vallahs (Otto Wallach, 1847-1931)
- vācu matemātiķis Dāvids Hilberts (David Hilbert, 1862-1943)
- vācu ģeogrāfs Ērihs fon Drigalskis (Erich von Drygalski, 1865-1949)
- vācu māksliniece Kēte Kolvica (1867-1945)
- vācu fiziķis Arnolds Zommerfelds (Arnold Sommerfeld, 1868-1951)
- vācu arhitekts Bruno Tauts (Bruno Taut, 1880-1938)
- bioķīmiķis Fricis Alberts Lipmanis (Fritz Albert Lipmann, 1899-1986)
- vācu lidotājs Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn, 1919-1983)
- Latvijas futbolists Mihails Miholaps (1974)
- Kurzemes hercogiene Prūsijas Sofija (Sophie von Preußen, 1582—1610)
AtsaucesLabot
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
- ↑ «Vietvārdi». Biedrība «Latvietis» (latviski). Skatīts: 2013. gada 29. jūnijā.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaļiņingrada.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Pilsētas portāls (krieviski)
- Vēstures hronoloģija (1815-1945) (vāciski)
- Kaļiņingradas fotogrāfijas
- Kaļiņingrada enciklopēdijā Мой Город (krieviski)