Imūnsistēma

organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem
Neitrofilais leikocīts uzbrūk Sibīrijas mēra baktērijām

Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas. Imūnsistēmas uzdevums ir arī atjaunot ievainotos vai slimību skartos audus. Dažreiz imūnsistēma, noturot kādu svešu, nekaitīgu vielu vai organismu par potenciālu apdraudējumu, izraisa alerģiju. Retos gadījumos tā uzbrūk veselajām šūnām vai audiem, kas neapdraud organisma darbību, kā rezultātā attīstās autoimūna slimība. Ar imūnsistēmas pētīšanu nodarbojas imunoloģijas speciālisti.

Daudzām sugām ir divas apakšsistēmas: iedzimta imūnsistēma un iegūta (adaptīva) imūnsistēma.

Cilvēka imūnsistēmaLabot

Imūnsistēmas veidojošie orgāni un audiLabot

 
Imūnsistēmas orgāni un audi

Imūnsistēmu veido dažādi orgāni un audi. Daļu no imūnsistēmas veido limfātiskā sistēma. Aizdegunē atrodas limfātiski audu veidojumi adenoīdi jeb aizdegunes mandeles. Rīkles galā ir trīs pāri mandeles. Aiz krūšu kaula atrodas aizkrūtes dziedzeris. Limfa ir aktīvā viela, kas veic organisma aizsargfunkciju. Limfa tiek attīrīta limfmezglos. Pie imūnsistēmas pieder arī liesa un kaulu smadzenes.

Imūnsistēmas slimībasLabot

Ir dažādas imūnsistēmas slimības. Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā noteikti imūno mehānismu (imūnsistēmas) traucējumi ir klasificēti ar kodiem no D80 līdz D89. Šajā uzskaitījumā ir šādas slimības: imūndeficīts ar dominējošu antivielu defektu (D80), kombinēts imūndeficīts (D81), imūndeficīts ar citām būtiskām anomālijām (D82), parasts mainīgs imūndeficīts (D83), citi imūndeficīti (D84), sarkoidoze (D86) un citi citur neklasificēti imūno mehānismu traucējumi (D89). Autoimūna slimība ir klasificēta ar kodu M35.9. Imūnsistēmas traucējumi var būt arī paaugstināta jūtība jeb hipersensivitāte, kas attiecas uz pārmērīgu reakciju uz jebkuru antigēnu.

Medicīniskas manipulācijasLabot

Imūnstimulatori ir vielas, kas stiprina organisma imūnsistēmu. Imūnstimulējoša darbība piemīt aizkrūtes dziedzera preparātiem (timalīnam, timozīnam), pretvīrusu līdzeklim interferonam, augu (ehinacejas, āmuļu, tūjas) ekstraktiem, homeopātiskiem līdzekļiem. Savukārt imūnsupresori ir medikamenti, kas nomāc imūnsistēmu un ar to saistītās imūnās reakcijas, antivielu veidošanos un alerģiskās reakcijas. Imūnsupresorus lieto pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu transplantāta atgrūšanu, kā arī autoimūnu slimību gadījumā. Kā imūnsupresorus izmanto pretaudzēju līdzekļus.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot