Asinsgrupas
Asinsgrupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām. Cilvēkiem ir atklātas vismaz 43 dažādas asinsgrupu sistēmas.[1] Svarīgākās sistēmas ir ABO sistēma un rēzus sistēma. Pēc ABO sistēmas, kas tiek uzskatīta par pamatsistēmu, cilvēkiem var būt četras asinsgrupas:
1. jeb O,
2. jeb A,
3. jeb B
4. jeb AB.[2]
Tāpat arī izšķir rēzus pozitīvas (Rh+) un rēzus negatīvas (Rh−) asinis. Rēzus pozitīva vai negatīva var būt katra no četrām ABO sistēmas grupām, līdz ar to cilvēkiem ir astoņas asins pamatgrupas.
Lielā asinsgrupu skaita dēļ dažādas izcelsmes cilvēku asinis var būt nesavietojamas. To ietekmē arī dažādais antivielu sastāvs.[3]
Asinsgrupu nesavienojamību nosaka īpašība, ka recipienta jeb saņēmēja asins plazmā esošās antivielas izraisa salipšanu tādiem donora jeb ziedotāja eritrocītiem, kuru membrānā ir atbilstoši antigēni (piemēram, A tipa antivielas salipina eritrocītus ar A tipa antigēniem) — veidojas trombs un cilvēks mirst.
Asinsgrupas 1900. gadā atklāja Kārlis Landšteiners, un 1940. gadā viņš atklāja rēzus faktoru. [4]
AtsaucesLabot
- ↑ Red Cell Immunogenetics and Blood Group Terminology (angliski)
- ↑ Red Cross. Facts About Blood and Blood Types
- ↑ Latvijā patlaban neplāno veidot asins krājumus noteiktām etniskām grupām
- ↑ Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 4. daļa. Zvaigzne ABC, 2010. 125. lpp. ISBN 978-9934-0-0621-0.
Ārējās saitesLabot
- Asins pārliešana
- Neslimo.lv informācija
- Avots: Asins donoru žurnāls "Rēzus" Nr. 2.
- Valsts asinsdonoru centrs
- Asins grupas pārmantošana Archived 2013. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |