Asins grupas
Asins grupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām. Cilvēkiem asinis ir sadalītas 35 asinsgrupās. Šo asinsgrupu skaitu izmanto kriminālistikā. Sadzīvē tās ir apvienotas četrās lielākās apakšgrupās:
1. jeb O,
2. jeb A,
3. jeb B
4. jeb AB.[1]
Tāpat arī izšķir rēzus pozitīvas (Rh+) un rēzus negatīvas (Rh−) asinis.
Lielā asinsgrupu skaita dēļ dažādas izcelsmes cilvēku asinis var būt nesavietojamas. To ietekmē arī dažādais antivielu sastāvs.[2]
Asinsgrupu nesavienojamību nosaka īpašība, ka recipienta jeb saņēmēja asins plazmā esošās antivielasizraisa salipšanu tādiem donora jeb ziedotāja eritrocītiem, kuru membrānā ir atbilstoši antigēni (piemēram, A tipa antivielas salipina eritrocītus ar A tipa antigēniem) — veidojas trombs un cilvēks mirst.
Asinsgrupas 1900. gadā atklāja Kārlis Landšteiners, un 1940. gadā viņš atklāja rēzus faktoru. [3]
AtsaucesLabot
- ↑ Red Cross. Facts About Blood and Blood Types
- ↑ Latvijā patlaban neplāno veidot asins krājumus noteiktām etniskām grupām
- ↑ Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 4. daļa. Zvaigzne ABC, 2010. 125. lpp. ISBN 978-9934-0-0621-0.
Ārējās saitesLabot
- Asins pārliešana
- Neslimo.lv informācija
- Avots: Asins donoru žurnāls "Rēzus" Nr. 2.
- Valsts asinsdonoru centrs
- Asins grupas pārmantošana Archived 2013. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |