Dzeltenais drudzis
Dzeltenais drudzis ir akūta arbovīrusu ierosināta infekcijas slimība. Tā tiek pārnesta ar odu Aedes aegypti un citu Dienvidāfrikas mežos mītošu odu kodumiem.[1] Vienīgie zināmie vīrusa saimniekorganismi ir odi un primāti (tai skaitā cilvēks).
Dzeltenā drudža izcelsme ir Āfrika, tomēr vergu tirdzniecības dēļ tas 16. gadsimtā tika ievazāts arī Dienvidamerikā. Kopš 17. gadsimta vairākas dzeltenā drudža epidēmijas ir izcēlušas gan Āfrikā, gan Amerikā, gan Eiropā.
Slimības inkubācijas periods ilgst 3—6 dienas. Slimības raksturīgākie simptomi ir augsta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sāpes muskuļos un mugurā, bezmiegs, palielinātas aknas un liesa, dzeltena ādas nokrāsa, dažkārt novērojama arī kuņģa un zarnu asiņošana. Simptomi pāriet pēc vairākām dienām. Smagākos gadījumos var iestāties nāve aknu un nieru mazspējas dēļ.
Galvenais profilakses pasākums pret dzelteno drudzi ir vakcinācija. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu ar dzelteno drudzi slimo 200 tūkstoši cilvēku, kas nav bijuši vakcinēti, un dzeltenā drudža dēļ notiek 30 tūkstoši nāves gadījumu.[2] 90% dzeltenā drudža infekciju mūsdienās notiek Āfrikā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Dzeltenais drudzis Arhivēts 2013. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē., Vakcinācijas centrs. Atjaunots: 2013. gada 24. maijā.
- ↑ «Yellow fever fact sheet». WHO—Yellow fever. Skatīts: 2006-04-18. (angliski)
- ↑ Tolle MA (April 2009). "Mosquito-borne diseases". Curr Probl Pediatr Adolesc Health Care 39 (4): 97–140. doi:10.1016/j.cppeds.2009.01.001. PMID 19327647. (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeltenais drudzis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |