Dikinsons Ričardss
Dikonsons Vudrafs Ričardss jaunākais (angļu: Dickinson Woodruff Richards, Jr.; dzimis 1895. gada 30. oktobrī, miris 1973. gada 23. februārī) bija amerikāņu ārsts un fiziologs.
| ||||||||||||
|
1956. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par sirds katetrizācijas pētījumiem un pētījumiem sirds slimībās. No 1913. līdz 1917. gadam studēja Jeila Universitātē. Pēc dienesta armijā Francijā Pirmā pasaules kara laikā, 1923. gadā ieguva doktora grādu medicīnā. No 1925. gada — pasniedzējs Kolumbijas Universitātē, no 1947. gada — profesors. Sirds pētījumus kopā ar Andrē Kurnānu veica Bellevū slimnīcā Ņujorkā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi un sasniegumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Hugo Teorels |
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā 1956 kopā ar Andrē Frederiku Kurnānu un Verneru Forsmani |
Pēctecis: Daniels Bovē |