Frederiks Bentings

Frederiks Grānts Bentings (angļu: Frederick Grant Banting; dzimis 1891. gada 14. novembrī, miris 1941. gada 21. februārī) bija Kanādas medicīnas zinātnieks, ārsts un pētnieks. 1923. gadā viņš kopā ar Džonu Makleodu ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā “par insulīna atklāšanu”. Nobela prēmijas saņemšanas brīdī viņam bija 32 gadi, līdz ar to kļuva par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju.

Frederiks Bentings Frederick Banting Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 14. novembrī Elistona, Ontārio, Kanāda Miris 1941. gada 21. februārī (49 gadi) Masgreiva, Ņūfaundlenda un Labradora, Kanāda Pilsonība Kanāda Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne farmakoloģija fizioloģija Alma mater Toronto Universitāte Sasniegumi, atklājumi insulīna atklāšanas līdzautors Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1923)

1921. gada jūlijā Frederiks Bentings atklāja unikālu veidu, kā iegūt aizkuņģa dziedzera saliņu ekstraktu, kuru viņš nosauca par ‘isletonu’. Novembrī viņš kopā ar Toronto Universitātes fizioloģijas profesoru Džonu Makleodu publicēja savu pētījumu rezultātus, bet jau 1922. gada 11. janvārī attīrīto saliņu ekstraktu injicēja pirmajam diabēta pacientam. 1922. gada aprīlī saliņu ekstrakta ieguves un attīrīšanas patentēja, bet jau 1923. gadā Bentings un Makleods kļuva par Nobela prēmijas laureātiem fizioloģijā vai medicīnā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frederiks Bentings.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)