Emīls fon Bērings

Emīls Ādolfs fon Bērings (vācu: Emil Adolf von Behring, dzimis 1854. gada 15. martā, miris 1917. gada 31. martā) bija vācu fiziologs, kas 1901. gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Viņš ir pirmais šī apbalvojuma ieguvējs.

Emīls fon Bērings Emil von Behring Personīgā informācija Dzimis 1854. gada 15. martā Hansdorfa, Prūsijas karaliste, (Tagad Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija). Miris 1917. gada 31. martā (63 gadi) Marburga, Vācija Tautība vācietis Dzīvesbiedre Else Spinola Bērni 6 dēli

Zinātniskā darbība Zinātne fizioloģija, imunoloģija Darba vietas Marburgas universitāte Sasniegumi, atklājumi Difterijas antitoksīns Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1901)

Biogrāfija

Dzimis Prūsijā, mūsdienu Polijas teritorijā. No 1874. līdz 1878. gadam viņš studēja medicīnu Berlīnē. Viņš ir bijis kara ārsts, pēc tam kļuvis par Marburgas universitātes Medicīnas fakultātes higiēnas profesoru. Universitātes ēkā atradās viņa laboratorija.

1890. gadā Emīls fon Bērings izgudroja difterijas antitoksīnu un ieguva lielu popularitāti. Pateicoties seruma izgudrošanai, 1901. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kas ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. 1902. gadā viņš tika iecelts Amerikas akadēmijas ārvalstu, goda biedru sastāvā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emīls fon Bērings.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)