Verners Forsmanis
Verners Oto Teodors Forsmanis (vācu: Werner Otto Theodor Forßmann; dzimis 1904. gada 29. augustā, miris 1979. gada 1. jūnijā) bija vācu ārsts. Strādādams par ārstu Ēbersvaldē, 1929. gadā viņš, riskēdams ar dzīvību, pats sev veica sirds katetrizāciju, šādi pierādot šīs procedūras iespējamību. Par to 1956. gadā, kopā ar Andrē Frederiku Kurnānu un Dikinsonu Ričardsu, ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Verners Forsmanis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Verners Forsmanis Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Hugo Teorels |
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā 1956 kopā ar Andrē Frederiku Kurnānu un Dikinsonu Ričardsu |
Pēctecis: Daniels Bovē |