Jaši (rumāņu: Iaşi), dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas. Rumānijas otrā lielākā pilsēta. Senā Moldāvijas galvaspilsēta.

Jaši
pilsēta
Iași
Jaši
Jaši (Rumānija)
Jaši
Jaši
Koordinātas: 47°9′25″N 27°35′25″E / 47.15694°N 27.59028°E / 47.15694; 27.59028Koordinātas: 47°9′25″N 27°35′25″E / 47.15694°N 27.59028°E / 47.15694; 27.59028
Valsts Karogs: Rumānija Rumānija
Žudecs Jašu žudecs
Platība
 • Kopējā 93,9 km2
Augstums 60 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 271 692
 • blīvums 3 092,9/km²
Jaši Vikikrātuvē

Jaši ir viens no svarīgākajiem rumāņu kultūras centriem, šeit atrodas vecākā Rumānijas universitāte un slavena konservatorija.

Jašos dzīvojis rumāņu literatūras klasiķis Mihajs Eminesku (Mihai Eminescu).

Vēsture labot šo sadaļu

 
Jašu kultūras pils

Jaši pirmoreiz rakstos minēti 1408. gadā. Ap 1564. gadu Moldāvijas princis Aleksandru Lepušneanu pārvietoja Moldāvijas galvaspilsētu no Sučevas uz Jašiem. 1640. gadā Vasile Lupu tajā nodibināja pirmo skolu rumāņu valodā.

1513. gadā pilsētu nopostīja tatāri, 1538. gadā - osmaņi, bet 1686. gadā - krievi.

1792. gadā Jašos tika parakstīts Jasu miera līgums starp Krieviju un Turciju, kurā tika nostiprināta Krievijas ietekme Melnās jūras piekrastē.

1821. gadā pilsētu ieņēma grieķu nacionālā varoņa Aleksandra Ipsilanta (Αλέξανδρος Υψηλάντης) karaspēks.

Jaši bija Moldāvijas galvaspilsēta līdz 1859. gadam, kad, apvienojoties Moldāvijai un Valahijai, izveidojās mūsdienu Rumānija, par kuras galvaspilsētu kļuva Bukareste.

Pirmā pasaules kara (1916. gada decembris - 1918. gada novembris) laikā Jaši bija Rumānijas faktiskā galvaspilsēta, jo Bukaresti bija ieņēmis Centrālo valstu karaspēks.

2. pasaules kara laikā, 1944. gada 2. - 4. maijā pie Jašiem vācu un rumāņu spēkiem izdevās atsist padomju armijas uzbrukumu, tomēr tā paša gada jūlijā Jasu-Kišiņevas operācijas ietvaros Jašus ieņēma padomju armija.

Nikolaje Čaušesku valdīšanas laikā daudzas no Jašu vēsturiskās apbūves ēkām tika nopostītas un to vietā uzceltas standartmājas.

Cilvēki labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu