Pilskalnes Spriņģu pilskalns
Pilskalnes Spriņģu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā. Pirmās ziņas par šo pilskalnu sniedzis Kārlis fon Lēviss of Menārs.
| Pilskalnes Spriņģu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pilskalnes Spriņģu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Ozolmuižas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°31′11.2″N 27°17′16.8″E / 56.519778°N 27.288000°EKoordinātas: 56°31′11.2″N 27°17′16.8″E / 56.519778°N 27.288000°E |
| Oficiālais nosaukums: Pilskalnes Spriņģu pilskalns (Golberova gora) | |
| Aizsardzības numurs | 2042 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pilskalnu nav ievērojis ne Augusts Bīlenšteins, kurš šo apvidu apceļojis pētīšanas nolūkos, ne arī grāmatas "Latgales senatne" (krievu: Древности Летгалии) autors Pāvels Rikovs.
Dažus simtus soļus uz austrumiem no pilskalna tek Mediņas upīte, kas ietek Rēzeknē. Rēzeknes upe no pilskalna atrodas 1,5 km attālumā. Netālu no pilskalna, tam ziemeļos, ir Rēzeknes – Krustpils dzelzceļa stiga; no dzelzceļa pilskalnu iespējams redzēt.
Pilskalns ierīkots uz iegareni apaļa, savrupa kalna, kuram apkārt mitras pļavas. No pļavām kalns paceļas sākumā lēzeni, bet pēc 4 metriem — stāvi. Šaurais rietumgals pārrakts ar grāvi un zeme uzmesta 2 m augstu. Ieeja plakumā atrodas uzbedumam dienvidos. Rietumos grāvim esošais kalna atgriezums nav pieskaitāms pilskalnam, jo tas nav apdarināts, bet dabisks. Šai atgrieztajā kalna astē tika grābtas smiltis un glabāti kartupeļi.
Pilskalna plakums pret vidu ielīks, 60 m garš un platākajā vietā ap 35 m plats. Pilskalna plakums ticis arts. Kādreiz arti arī austrumu un dienvidu sāni, neraugoties uz kraujumu. Neaiztikti palikuši grāvis, uzbedums un ziemeļsāns.
Pirmajos aršanas gados, velēnu uzplēšot, esot atrastas misiņa rotaslietas — gredzeni, karuļi, skārda gabaliņi.
Mītņu kārta pa daļai izjaukta un noarta lejā. Atradumi pilskalnam ierasti — kauli, ogles, trauku lauskas. Uz lauskām redzams viļņu raksts, kas norāda uz dzelzs laikmeta jaunāko posmu. Mītņu kārta atrodas arī kalna pakājē, kur bijušas druvas. Kārtas biezums šeit — pusmetrs.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.