Pilskalnes Spriņģu pilskalns
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Pilskalnes Spriņģu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā. Pirmās trūcīgās ziņas par šo pilskalnu sniedzis Kārlis fon Lēviss of Menārs.
| Pilskalnes Spriņģu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pilskalnes Spriņģu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Ozolmuižas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°31′11.2″N 27°17′16.8″E / 56.519778°N 27.288000°EKoordinātas: 56°31′11.2″N 27°17′16.8″E / 56.519778°N 27.288000°E |
| Oficiālais nosaukums: Pilskalnes Spriņģu pilskalns (Golberova gora) | |
| Aizsardzības numurs | 2042 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pilskalnu nav ievērojis ne Augusts Bīlenšteins, kurš šo apvidu apceļojis pētīšanas nolūkos, ne arī „Latgales senatne” (krievu: Древности Летгалии) autors Pāvels Rikovs. Pazīstama lieta, ka pilsētu apkārtnē esošās senvietas pārāk vēli tiek apzinātas.
Pilskalns atrodas 3 km. uz ziemeļrietumiem no pilsētas Ozolmuižas pagastā pie Pilskalnu mazmājas. Pilsētas iedzīvotāji pilskalnu sauc „Golberova gora” un redzams, ka vārds izcēlies no „Goldberg” — zelta kalns.
Dažus simts soļus austrumos pilskalnam tek Mediņas upīte, kas ietek Rēzeknē. Rēzeknes upe no „Pilskalna” atrodas 1,5 km. Netālu no pilskalna, tam ziemeļos, ir Rēzeknes-Krustpils dzelzsceļa stiga un pilskalns redzams pa vagona logu.
Daudzināmais pilskalns pieder 4 brāļiem Spriņģiem, kuri 9 desetīnas tēvu zemes sadalījuši šņorēs.
Pilskalns ierīkots uz iegareni apaļa savrupa kalna, kuram apkārt slapjas pļavas. No pļavām kalns paceļas sākumā lēzeni, bet pēc 4 m. strauji. Šaurais rietumgals pārrakts ar grāvi un zemes uzbēstas 2 m. augstu. Tagadējā ieeja plakumā atrodas uzbedumam dienvidos. Rietumos grāvim esošais kalna atgriezums nav pieskaitāms pilskalnam, jo tas nav apdarināts, bet dabīgs. Šai atgrieztā kalna astē grābj smiltis un glabā kartupeļus.
Pilskalna plakums pret vidu ielīks, 60 m. garš un platākā vietā ap 35 m. plats. Pilskalna plakums stāv zem arkla. Kādreiz arti arī austrumu un dienvidu sāni, neraugoties uz kraujumu. Neaiztikti palikuši grāvis, uzbedums un ziemeļsāns.
Pirmos aršanas gados velēnu uzplēšot esot atrastas misiņa rotas lietas — gredzeni, karuļi, skārda gabaliņi.
Mītņu kārta pa daļai izjaukta un noarta lejā. Atradumi parastie: kauli, ogles trauku lauskas. Uz pēdējām redzams viļņu raksts, kas norāda uz dzelzs laikmeta jaunāko posmu. Mītņu kārta atrodas arī kalna pakāje, kur tagad druvas. Viņas biezums šeit ap 0,5 m.
Kalnu karalaikos esot sanesuši zaldāti ar ķiverēm.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.