Pilišķu pilskalns
Pilišķu pilskalns atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, puskilometru uz austrumiem no Bleidas ezera. Kalns kā kopzeme pieder Buku ciemam. Pilskalns paceļas 10 metrus virs apkārtējiem laukiem kukuļa veidā. Plakums ir iegareni apaļš 50 metrus garš, 35 metrus plats un līdzens. Nekādu uzbedumu vai grāvju nav, jo kalnu malas ir pietiekoši stāvas. Uzeja vairs nav atrodama, jo kalns apstrādāts ar arkliem.
Pilišķu pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Vārkavas pagasts, Preiļu novads, Latvija |
Koordinātas | 56°12′59.2″N 26°39′08.3″E / 56.216444°N 26.652306°EKoordinātas: 56°12′59.2″N 26°39′08.3″E / 56.216444°N 26.652306°E |
Oficiālais nosaukums: Pilišķu pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 1957 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Zeme sastāv no rupjiem zvirgzdiem (grants). Tā virspuse pārvērtusies vairāk nekā 1 metra dziļa melna mītņu kārtā. Arumos atrodams liels skaits vecu rupja darinājuma trauku lausku. Arot atrasti arī akmens cirvji, no kuriem 3 izdevās ar grūtībām atpirkt, jo ļaudis tos iesauca par „pērkoņa lodēm” un tiem piedēvēja dziednieciskas īpašības. Pēc vietējiem nostāstiem kalnā esot atrasti arī misiņa priekšmeti, tomēr neviens nav varējis tos parādīt. Kalnam austrumu sānos 1915. gadā Krievijas Impērijas armija izraka divas lielas bedres, domājams patvertnes, kas izpostīja pilskalna apveidu. Apmeklēšanas laikā pilskalns bija papuvē un virsū rēgojās kara topogrāfisko mērojumu signāls. No kalna redzama apkārtne un tuvējais ezers.
Tuvējā Buku ciema zemē izrokot cilvēka kaulus ar „vara vaiņagiem”. Par kalnu stāstīja teiku, ka kalnā iekšā sēžot jaunava, kuru sargājot melns suns. Tamlīdzīga teika atrodama Folkloras krātuvē 370, 580.
Nosaukums, tips un atradumi liecina ka „Pilišķukalns” ir viens no vecākiem pilskalniem šai apvidū.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valde, 1928.