Leimanišķu Baterijas kalns
Leimanišķu Baterijas kalns ir pilskalns, kas atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem, Rēzeknes novada Maltas pagastā pie Leimanišķiem, ap 3 km uz dienvidaustrumiem no Maltas un 0,8 km uz austrumiem no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja Pēteris Stepiņš.
Leimanišķu Baterijas kalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Maltas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
Koordinātas | 56°18′51.6″N 27°13′06.2″E / 56.314333°N 27.218389°EKoordinātas: 56°18′51.6″N 27°13′06.2″E / 56.314333°N 27.218389°E |
Oficiālais nosaukums: Leimanišķu Baterijas kalns - pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 2033 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Leimanišķu Baterijas kalna pilskalns ierīkots ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā norobežotā kalnā, kas rietumu pusē ar lēzenu ieplaku atdalīts no plašākas augstienes. Pilskalns ziemeļu un rietumu pusē ir stipri nocietināts: citas kalna nogāzes. kas jau no dabas ir pietiekami stāvas, tik stipri nebija jāaizsargā. Baterijas kalna ziemeļu gals nocietināts ar trim grāvjiem un diviem valņiem. Pirmais grāvis, skaitot no pilskalna plakuma puses, austrumu nogāzē izzūd terases veidā, bet rietumu pusē strauji izbeidzas nogāzē. Otrais grāvis aiz pirmā vaļņa austrumu pusē pāriet terasē, kas, vietām nenoteiktāka, ieloko visu pilskalna sānu, lai kļūtu izteiktāka dienvidu galā un rietumu pusē pārietu grāvī. Šis grāvis, kam ir vairāku metru kritums uz ziemeļiem, pamazām kļūst seklāks un tad lokveidīgi pa nogāzi saslēdzas ar ziemeļu gala otro grāvi. Ziemeļu gala otrais valnis, kura priekšā atrodas vēl trešais grāvis un tā priekšā neliela izlīdzināta terasīte, rietumu nogāzē ar vāju lūzumu pāriet rietumu puses pirmajā valnī. Tā priekšā ir otrais grāvis, kas pilskalna dienvidrietumu pusē pāriet ap 25 m garā šaurā terasē. Rietumu nogāzes otrā grāvja priekšā ir otrais valnis, un tā priekšā — trešais grāvis. Divi pēdējie grāvji un valnis, kļūdami seklāki, ziemeļos pārsniedz to vietu, kur pirmais rietumu sānu valnis saslēdzas ar otro ziemeļu valni.
Šādi nocietināta pilskalna plakums ir nedaudz kumps, 150 m garš un 40 m plats, lai gan šķiet, ka plakuma izmantojamā platība varēja būt arī lielāka, jo pirmais rietumu puses grāvis izveidots 3—4 m zem plakuma līmeņa. A pusē Baterijas kalns ir visaugstākais un sasniedz 15 m augstumu.
Leimanišķu Baterijas kalnā kultūrslānis vizuāli nav konstatēts. Tūlīt zem velēnas ir gaiša smilts. Baterijas kalnā esot atrastas bezripas gludo trauku lauskas, kas ļautu pieminekli attiecināt uz m ē. I. g. t.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Juris Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.