Lošu pilskalns

Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A. Radiņš.

Lošu pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Lošu pilskalns
Atrašanās vieta	Silmalas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija
Koordinātas	56°25′31.9″N 27°09′23.3″E
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Lošu pilskalns
Aizsardzības numurs	2056
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Lošu pilskalns ir savrups, apaļš, kokiem apaudzis 7-12 m augsts kalns. D R pusē pilskalns ar šķiet, mākslīgi padziļinātu ieleju nodalīts no lielākas augstienes. Kalna malas jau no dabas ir pietiekami stāvas, tomēr pilskalna pakāji no D, R, Z un ZA pusēm ieloka terase. Izlīdzinātā apaļā plakuma caurmērs ir 22 m. Tā centrā atrodas caurmērā 1,2 m liels akmens, pie kura izrakta bedre. Dažas citas bedres ir pilskalna D un A sānos. Pilskalna plakumā, nogāzē un ZA pakājē 20 x 40 m platībā konstatēts melns, intensīvs. ap 0,5 m biezs kultūrslānis. Ap 200 m uz ZR no pilskalna konstatēts vēl kādas citas apmetnes kultūrslānis. Visa Lošu pilskalna tuvākā apkārtne meliorācijā izlīdzināta un tiek lauksaimnieciski apstrādāta.

Spriežot pēc Lošu pilskalnā un tā pakājē atrastajām bezripas apmesto, tekstila, gludo trauku un ripas trauku lauskām, pilskalns datējams ar I g. t. p. m. ē. – m. ē. II g. t. pirmajiem gadsimtiem.

Tautas nostāstos Lošu pilskalns apzīmēts par naudas poda noslēpšanas vietu. Podu mēģināts arī izrakt. Rokot atrastas ogles. Iespējams, ka daļa pilskalnā izrakto bedru ir mantraču rakumi, kas tieši apliecina nostāstus par naudas poda meklēšanu.

Ārējās saites

• Lošu pilskalns