Robežnieku pagasts
Robežnieku pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Skaistas, Kalniešu, Indras, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu.
| Robežnieku pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Robežnieki |
| Kopējā platība:[1] | 127,3 km2 |
| • Sauszeme: | 121,1 km2 |
| • Ūdens: | 6,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 618 |
| Blīvums (2024): | 5,1 iedz./km2 |
 Robežnieku pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Augstākie pauguri pagastā atrodas Skukos; augstākais ir Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes:
Ezeri:
- Lielais Gusena ezers (120 ha)
- Garais ezers (71,2 ha)
- Ormijas ezers (66,4 ha)
- Nauļānu ezers (55,0 ha)
- Baltais ezers (daļa atrodas Baltkrievijā, kopplatība 41,3 ha, no kuriem Latvijā - 35,3 ha)
- Ildžs (24,9 ha)
- Sļepuru ezers (16,4 ha)
- Matejka (16,4 ha)
- Žabinka ezers (10,2 ha)
- Mošņica (10 ha)
Purvi: Pagastā esošie purvi ir nelieli: Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pustiņas pagasts (Пустынская) no Drisas apriņķa tika pievienots Daugavpils apriņķim Latvijā[4].
1935. gadā pagasta platība bija 132,47 km² un tajā dzīvoja 4274 iedzīvotāji.[5] 1940. gada aprīlī to pārdēvēja par Robežnieku pagastu[6]. 1945. gadā pagastā izveidoja Joniņu, Novļānu, Pleiku un Robežnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Robežnieku ciemam1954. gadā pievienoja likvidēto Novļānu ciemu, 1979. gadā - likvidēto Joniņu ciemu.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Robežnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Robežnieki (pagasta centrs), Skuki, Pļeiki, Nauļāni, Gromiki, Auguļova, Joņini, Pipiri, Ikaženci.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940.gada 26.aprīlis
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |