Lubānes kalns
Lubānes kalns atrodas Krāslavas novada Dagdā. Dienvidos Lubānes kalnam pie pašas pakāpes ir neliels ezeriņš, saukts par „Lubānīti”. Šis ezeriņš ir ļoti dziļš un atrodas Dagdas ezera rietumgalā, šķirts no pēdējā ar nelielu pļavu.
| Lubānes kalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Lubānes kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Dagda, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°05′22″N 27°31′37″E / 56.08944°N 27.52694°EKoordinātas: 56°05′22″N 27°31′37″E / 56.08944°N 27.52694°E |
| Oficiālais nosaukums: Lubānes kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1067 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Kalna kaupre, kas nāk no rietumiem, strupi izbeidzas pie Lubānīša. Šeit radies 50 m garš līdzenums kalna virsotnē, kas izmantots kā pilskalna plakums. Šim plakumam kā robeža pret pēdējo kaupri ziemeļrietumu pusē atrodas dažus metrus dziļa ieleja. Šķiet, ka tai ir dabīgs sākums, bet vēlāk tā padziļināta un izveidota.
Nekādi zemju darbi vairs nav atlikuši, jo kalna plakums un sāni kā ziemeļos, tā austrumos kādreiz izarti. Arkla neaizskarts palicis tikai stāvais kraujums pret ezeriņu.
Plakuma austrumpusē, jau minētajā ielejā, esot bijis avotiņš. To nolaidis baznīckungs, kurš pa kalnu sevišķi interesējoties. Viņa rakums avotiņa nolaišanai vēl redzams. Avotiņa ūdens izgrauzis kalna sānā dziļu rievu.
Neraugoties uz izarumu, kalnā ap 0,5 m. dziļa, pa daļai samaisīta mītņu kārta. Mēģinājumu rakumos tika atrastas nevirpotas trauku lauskas. Mītņu kārta klāj arī „Lubānes kalna” kraujo sānu, tā ka no tālienes tas izskatās melnāks par citiem kalniem. Pateicoties tam, arī izdevies šo pilskalnu atrast, jo citādi nenāktu prātā to pārbaudīt.
Teiksmo, ka Lubānes kalnā baznīca stāvējusi. Tā esot iegrimusi kalnā. Kad pusdienās ieklausoties, tad dzirdot pulksteņus skanam zem kalna.
Pēc cita nostāsta kalnā esot apglabāti zelta trauki. Neviens vēl tos neesot atradis. Jāņos šai kalnā kurot ugunis un līgojot.
„Lubānes kalns” pēc savas uzbūves un lieluma uzskatāms par vecu nocietinātu dzīves vietu, kādu Latgalē vairāk nekā citos Latvijas novados.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.