Kauguru kalns
Kauguru kalns ir pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, ap 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinavas sādžas un 2 km uz ziemeļrietumiem no Kupravas. Kādreiz uz dienvidiem no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
| Kauguru kalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Kauguru kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Vīksnas pagasts, Balvu novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°14′56.3″N 27°27′57.7″E / 57.248972°N 27.466028°EKoordinātas: 57°14′56.3″N 27°27′57.7″E / 57.248972°N 27.466028°E |
| Oficiālais nosaukums: Kauguru kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 304 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Pilskalns ierīkots Makšinavas upītes (kas kalnu aptek no austrumu puses) labajā krastā, kur ir ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēta kaupre. Virs upītes kaupre paceļas 11 m augstumā. No kaupres turpinājuma dienvidrietumu pusē pilskalna plakums atdalīts ar ap 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni, kura priekšā ir ap 6 m plats un 2 m dziļš pārrakums. Aiz tā ir otrs metru augsts puslokveidīgs valnis. Kalna nogāzes vienādi stāvas uz visām pusēm, vienīgi dienvidaustrumu nogāze nedaudz lēzenāka, jo te kādreiz arts. Galvenajā valnī ir vairākas lielas rakumu bedres. Pilskalna plakuma malā konstatēts 0,4 m biezs kultūrslānis.
Makšinavas Kauguru kalnā senlietas nav atrastas un tā datējums nav zināms. Šajā mežainajā Latgales ziemeļu daļā vispār ir maz senvēstures pieminekļu, arī pilskalnu. Līdz 20. gadsimta sākumam Kauguru kalns bija apaudzis ar mežu, kas vēlākos laikos nolīsts.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.