Pentjušu pilskalns

Latvijas kultūras piemineklis nr. 1594

Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā. Senāk Pentjušu ciems esot saucies "Zamkovaja", bet pēcāk iesaukts iedzīvotāju uzvārdā.

Pentjušu pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Pentjušu pilskalns (Latvija)
Pentjušu pilskalns
Pentjušu pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rundēnu pagasts, Ludzas novads, Latvija
Koordinātas 56°19′28″N 27°53′01″E / 56.32444°N 27.88361°E / 56.32444; 27.88361Koordinātas: 56°19′28″N 27°53′01″E / 56.32444°N 27.88361°E / 56.32444; 27.88361
Oficiālais nosaukums: Pentjušu pilskalns
Aizsardzības numurs 1594
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Šai mežainajā un samērā lēzenajā apvidū paceļas vairāki lieli kalni dažus kilometrus atstatu viens otram. Daži no šiem kalniem izlietoti kā pilskalni, piemēram, Lietavas kalns pie Rudovas un aprakstāmais Pentjušu kalns.

Pentjušu "Zamkovaja gora" kartēs apzīmēts kā ģeometrisks punkts ar 228 m augstumu. Virs apkārtnes Pentjušu kalns paceļas 50 m augstumā. Kalns garens, vērsts ziemeļu – dienvidu virzienā. Plakums 30 m plats un 100 metrus garš, līdzens un tā ziemeļgals ir metru augstāks par dienvidpusi.

Kalna virsa un stāvie sāni senāk arti. Neraugoties uz noarumiem, vēl šur tur bijuši saredzami kādreizējie uzbedumi. Tie visveselākie bija saglabājušies dienvidrietumu un ziemeļrietumu galā. Ziemeļgalā kalnam lēzens piedēklis, kuru vajadzējis atdalīt ar trim ierakumiem. Šajā vietā bijušas trīs aramas terases.

Iedzīvotāji stāstījuši, ka kalnam pirms aršanas visapkārt bijušas terases, bet tās izarti. Kalna austrumpakājē ir dziļa ieleja. Šī ieleja tikusi arta un noarumos bijusi redzama mītņu kārta.

Arī kalna plakumu klāj mītņu kārta, kas dažviet sasniedz metra biezumu. Pa izraktajām vietām kalna plakumā bijušas atrastas trauku lauskas. Tās visas bija virpotas un lielākoties plānas.

Vērojams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots ilgāku laiku un pārdzīvojis vairākas kultūras un laikmetus.

Kad kalnu iesākuši art, tad bieži vien atraduši misiņa zvārguļus un gredzenus. Šie atradumi sen jau esot pazuduši.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.

Ārējās saites

labot šo sadaļu