Bantenišķu Gaisa kalns

Latvijas kultūras piemineklis nr. 1139

Bantenišķu Gaisa kalns atrodas Krāslavas novada Kombuļu pagastā. Bantenišķi I. atrodas kalnam ziem.-rietumos, bet Bantenišķi II. austrumos. Kalns stāv Ilzas ezera ziemeļkrastā un ezers apskalo “Gaisa kalna” dienv.-austr. pakāji. Kalna virsa atrodas 36 m. pāri ezera līmenim un kalna sāni divās pakāpēs krīt pret ezeru.

Bantenišķu Gaisa kalns
Pilskalna 3D modelis
Bantenišķu Gaisa kalns (Latvija)
Bantenišķu Gaisa kalns
Bantenišķu Gaisa kalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kombuļu pagasts, Krāslavas novads, Latvija
Koordinātas 55°59′25.6″N 27°10′12.9″E / 55.990444°N 27.170250°E / 55.990444; 27.170250Koordinātas: 55°59′25.6″N 27°10′12.9″E / 55.990444°N 27.170250°E / 55.990444; 27.170250
Oficiālais nosaukums: Bantenišķu Gaisa kalns
Aizsardzības numurs 1139
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Kalns ziem.-austrumpusē ar dabīgu pāršmaugu atdalīts no pārējiem kalnājiem. Šai pusē kalnmala tikai 17 m. augsta. Kalna plakums kumps un pret austrumiem 10 m. slīps. Salīdzinot ar citiem pilskalniem šīs plakums ir ārkārtīgi liels un neizveidots. Nav redzams, kā tas būtu kautkā atdalīts no kalna sāniem, kā tas pilskalnos parasts. Vispār, kalnam nav redzamas nekādas mākslīgu apcietinājumu pēdas. Viss kalns, šķiet, gluži dabīgs savā izskatā.

Vienīgais apstāklis, kas spiež runāt par šo kalnu kā par pilskalnu ir tas, ka tam ir mītņu kārta. It īpaši gar plakuma malām un austrumpusē tās biezums 0,5 m. Mītņu kārta satura sevī trauku lauskas, oglītes v. c. parastos pilskalnu atradumus.

Viņa ļoti melna, kamēr apkārtējos laukos redzams sarkans māls. Zem šās mītņu kārtas sākas ciets māls.

Skaidri redzams, ka „Gaisa kalns” ilgāku laiku ticis arts, jo šņoru zemju vietas vēl samanāmas. Arī virsējai zemes kārtai ir artas zemes izskats. Šis apstāklis ir tas, kas liek atturēties no apgalvojuma, ka „Gaisa kalnam” nekad nebūtu bijuši kaut kādi cilvēka roku darināti apcietinājumi. Gadījumi, kad ilggadīga aršana gluži nolīdzina pilskalnu apcietinājumus ir diezgan bieži.

Lai nu ka, šis augstais, no dabas kraujais kalns skaistā vietā un ezera krastā varējis noderēt par drošu mītamu vietu viņos senos laikos. Tādēļ šī vieta jāierindo seno apcietināto dzīves vietu pulkā, kur ietilpst daudzi Latvijas pilskalni.

Apkārtējo vietu vārdu galotnes – išķi norāda uz Lietavas iespaidu.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.

Ārējās saites

labot šo sadaļu