Dzirkaļu (Gorku) pilskalns
Dzirkaļu jeb Gorku pilskalns, arī Liepu kalns, ir pilskalns, kas atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Nelielais pilskalns atrasts, vadoties pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem un pārmeklējot kalnaino Rāznas augstieni. Tas atrodas meža vidū, 8 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera. Ziemeļrietumos no pilskalna atrodas Gorku mazmuiža, dienvidrietumos — Černiki, dienvidrietumos — Krotāni, bet 2 km uz austrumiem — Dzirkaļi, kuram šis kalns pieder.
Dzirkaļu (Gorku) pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
Koordinātas | 56°16′18.5″N 27°38′32.1″E / 56.271806°N 27.642250°EKoordinātas: 56°16′18.5″N 27°38′32.1″E / 56.271806°N 27.642250°E |
Oficiālais nosaukums: Dzirkaļu (Gorku) pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 2005 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Nosaukums
labot šo sadaļuDzirkaļu tuvumā ļoti bieži atrastas nocietinātas vietas jeb pakales. tāpēc uzskata, ka pilskalna nosaukums cēlies no apvidvārda “dzira” (salīdzinājumā lietuviešu: giras — 'mežs') un “kalēt” ar nozīmi “sargāt, glabāt”.
“Liepu kalnu” krievu iedzīvotāji pilskalnu sauc arī par “Lipušku”. Kādreiz to sajauc ar 1 km austrumos esošo trigonometrisko punktu 135,5 saž., uz kura atrodas bāka.
Rakstorojums
labot šo sadaļuPec sava arēja izskata “Liepu kalns” ir kraujš kalna stūris, kas lēzenu ieleju atdalīts no plašākas augstienes ziemeļrietumos. Šī puse pilskalnam 11 m. augsta, lēzena un tāpēc tā nocietināta bedumiem. Citas puses, turpretī ap 40 m. augstas un grūtāk kāpjamas; šeit zemju darbi niecīgāki. Ziemeļrietumu sānos kalnam ir divas terases, kas ziemeļos pāriet divos grāvjos un 2 uzbedumos, bet rietumos aplenc kalnu līdz dienvidaustrumu stūrim. Iespējams, ka arī austrumsānam bijušas terases, bet šeit tās nav vairs redzamas. Šķiet ka šī mala “Liepu kalnam” kādreiz arta. Kalns sastāv no mazauglīgas smilts un tamdēļ, aršana, šķietas, nav turpināta.
Pilskalnam trijstūraini apaļš plakums ap 45 metrus garš un 25 metrus plats. Tas apaudzis mežu, mētrām un sūnām.
Mītņu kārta ļoti niecīga. Parastās trauku lauskas nav atrastas.
Šis pilskalns pēc savas iekārtas līdzinājās daudziem citiem mazajiem pilskalniem. Tam ir saglabājusies arī ieejas vieta pāri grāvjiem un uzbedumiem plakuma ziemeļgalā. Tuvākais “Liepu kalnam”, līdzīgais pilskalns ir 7 km uz dienvidiem esošais Ūdrāju pilskalns, tikai ar daudz biezāku mītņu kārtu.
No “Liepu kalna” tālas izredzes uz kalnaino Latgales dabu.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.