Pleskavas pilskalns
Pleskavas (Pļuskovas) pilskalns atrodas Rēzeknes novada Rikavas pagastā. Pilskalns atrodas uz šaura, augsta paugura, kas stiepjas no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Pauguram abās pusēs ielejas, bet aiz tām — lēzeni uzkalni, uz kuriem atrodas apkārtējie ciemi.
| Pleskavas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pleskavas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Rikavas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°37′20.1″N 26°57′26″E / 56.622250°N 26.95722°EKoordinātas: 56°37′20.1″N 26°57′26″E / 56.622250°N 26.95722°E |
| Oficiālais nosaukums: Pleskavas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2054 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Augstā paugura augstākā vieta apzīmēta kā trigonometrisks punkts. Šeit pilskalns ierīkots, pārrokot pauguru šķērsām pušu divās vietās — plakumam katrā galā un uzbedot zemes uz plakuma galiem. Tā šeit radušies uzbedumi 3 m augstāki par plakumu un 5,5 m augstāki par savu grāvju dibeniem. Ziemeļu galā aiz galvenā grāvja redzami vēl 2 mazāki uzbedumi ar grāvjiem.
Kalna sāni viscaur krauji un bez terasēm. Plakums — šaurs un garš, kā tas parasts šādos apstākļos. Plakums ticis arts. Mītņu kārta metru bieza un bagāta trauku atliekām, oglēm un kauliem.
Pilskalna sāni stāvuma dēļ nearami, turpretī pakāje abās pusēs bijusi arta.
leeja pilskalna plakumā bijusi ziemeļgalā, pāri abiem mazākajiem uzbedumiem gar lielā uzbeduma austrumgalu.
Pilskalnam ziemeļaustrumu sānos 20. gadsimta sākumā izrakts uzbraucams ceļš. Citur redzamas dažas Pirmā pasaules kara satiksmes eju atliekas.
Šo pilskalnu aprakstījis Augusts Bīlenšteins savā Latgales ceļojuma aprakstā 1882. gadā. Šeit viņš vēl piebildis, ka krievu ciems Pleskovo jeb Pileskovo varētu būt no krievu mēles bojāts pilskalna nosaukums. Arī Pāvels Rikovs, kurš šo pašu vietu aprakstījis 1917. gadā, pievienojas šīm domām un jautā, vai Pleskava-Pskova kādreiz neesot bijusi "Pilskalns".
Savam aprakstam (Древности Летгалии 17. lp.) Rikovs pievienojis kalna šķērsgriezumu un min, ka zemnieki esot pilskalnā atraduši arī dzelzs nažu gabalus. Pats Rikovs gan nekādus dzelzs priekšmetus neesot atradis.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.