Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)

Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī, un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.

Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Daļa no Krievijas—Ukrainas kara
Datums 2022. gada 24. februāris — pašlaik Vieta Ukraina un Krievija
Karotāji
Krievija Atbalsta: Baltkrievija Irāna (militārā palīdzība) Korejas TDR (militārā palīdzība) Ķīna (netiešā militārā palīdzība) Dienvidāfrika (netiešā militārā palīdzība)	Ukraina Atbalsta: NATO (militārā palīdzība) Austrālija (militārā palīdzība)
Komandieri un līderi
Vladimirs Putins Mihails Mišustins Andrejs Belousovs Sergejs Šoigu Sergejs Lavrovs Valērijs Gerasimovs Vladimirs Kolokoļcevs Nikolajs Patruševs Sergejs Nariškins Ramzans Kadirovs Aleksandrs Dvorņikovs Aleksandrs Žuravļovs Genādijs Židko † Sergejs Surovikins Jevgeņijs Prigožins †	Volodimirs Zelenskis Deniss Šmihaļs Rustems Umerovs Oleksandrs Sirskis Dmitro Kuleba Valerijs Zalužnijs Oleksijs Rezņikovs Oleksijs Nejižpapa Deniss Monastirskis † Ihors Klimenko Oleksijs Daņilovs Serhijs Šaptala Ruslans Homčaks Vitālijs Kličko

24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā. Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā, un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli, 25. jūnijā Severodonecku un 3. jūlijā Lisičansku. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas, 11. septembrī atbrīvojot Izjumu, bet 2. oktobrī Limanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī. 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu. 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no Hersonas. 2023. un 2024. gadā Ukrainas bruņotie spēki izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie Bahmutas un Avdijivkas, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju. 2024. gada 6. augustā Ukrainas karavīri no Sumu apgabala negaidīti iebruka Kurskas apgabala Sudžas rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu.

2024. gada 28. oktobrī NATO oficiāli apstiprināja, ka Kurskas apgabalā ieradušās Ziemeļkorejas militārās vienības.

Priekšvēsture

Putina tikšanās ar pašpasludināto Doneckas un Luhanskas tautas republiku vadītājiem 21. februārī

2022. gada 21. februārī Vladimirs Putins tikās ar DTR vadītāju Denisu Pušiļinu un LHR vadītāju Leonīdu Pasečņiku, kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību. Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne Bellingcat, ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu. 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.

22. februārī ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā". NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Kanādas premjerministrs Žistēns Trido sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.

23. februārī Augstākā Rada sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja ārkārtas stāvokli. Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību Kijivā un nolaida no ēkas jumta Krievijas karogu. 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, Augstākās Radas un valsts divu lielāku banku (Privatbank un Oschadbank) tīmekļa vietnes tika pakļautas pakalpojumatteices uzbrukumiem.

Starptautiskās sankcijas pret Krieviju

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, Rietumvalstis sāka ieviest sankcijas pret Krieviju. 22. februārī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — «Россия», «Индустриальный сберегательный банк», «Генеральный банк», «Промсвязьбанк» un «Черноморский банк», kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — Genādiju Timčenko, Borisu Rotenbergu un Igoru Rotenbergu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada Nord Stream 2 sertificēšanas apturēšanu; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām VEB.RF un Promsvjazbank un pret Krievijas valsts parādu.

23. februārī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.

Putina uzruna

Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā

2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu, paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar ANO Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR. "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm." Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”

Norise

Karadarbības norise

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.

Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis)

Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī

Plakāts ar Zmijinijas aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" (Dņipro, 27. februārī)

Iznīcinātais Krievijas tanks T-80 25. martā

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no Baltkrievijas—Ukrainas robežas, no Krievijas—Ukrainas robežas līdz Luhanskai, kā arī no 2014. gadā okupētās Krimas. Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu Kijivas, Hmeļnickas, Dņipropetrovskas un Vinnicas apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: Borispiļā, Ozernē, Kuļbakinē, Čuhujivā, Kramatorskā un Čornobajivkā. Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivas, Harkivas un Odesas apgabalos. un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika Harkivā, Hersonā, Odesā, Mikolajivā, Sumos, Čerņihivā, Žitomirā, kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām. 28. februārī sīvākās kaujas notika Mariupoles, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie Bučas un Irpiņas, uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par Zaporižjas atomelektrostacijas ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās Mariupoles bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "MiG-29" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā. 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut Čerņihivas aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un Severodonecku. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija Mariupole un Mikolajiva. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai Mariupolei, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt Trostjanecas pilsētu Sumu apgabalā. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās Berdjanskas ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka Hersonas atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra Reuters ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja Trostjanecas pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas Mala Rohaņas virzienā, kaujas turpinājās pie Izjumas pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu. Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas MiG-29.

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja Dubno un Luckas naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas. Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu. 28. martā Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem. 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja Nižinas un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritoriju.

Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts)

Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī

Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi Belgorodas naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm Grad un Smerč un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu. 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā. 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves kaujā par Kijivu mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt Dņipro, Krivijrihas, Kremenčukas un Poltavas pilsētas.

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos. 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli Dvorņikovu. 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG). 8. maijā Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši Popasnas pilsētu. 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām Hersonas apgabalā. 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai. 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi Židko. 18. augustā Belbekas lidlaukā pie Sevastopoles nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī Kerčas pilsētā pie Krimas tilta, kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.

Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi

2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot DTR 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas. 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri Dņeprai Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.

6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja Balakļijas un Kupjanskas pilsētas, tad Izjumas pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu. 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot Rietumu valstis Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu. Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā. Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja Balakļijas un Kupjanskas pilsētas, tad Izjumas pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu. 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām". 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu. Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt Berislavas rajona ziemeļu daļā.

Hersonas atbrīvošana

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks Sergejs Surovikins formāli lūdza Aizsardzības ministram Sergejam Šoigu pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot Antonivkas tiltu pār Dņepras upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus. 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja Heņičeskas pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie Azovas jūras.

12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno Melitopoli un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.

2023. gada karadarbība

Stāvoklis Austrumukrainas frontē (2024. gada maijā)

Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī)

2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma Soledaras pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Novopavļivskes virzienos.

Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka Dņepras forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto Kahovkas HES aizsprostu.

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala Orihivas. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas. 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves. 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, Berdjanskas virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas. 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu. 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet Kupjanskas virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem. Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā. 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, mīnējot tās dzesēšanas sistēmu. 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam. 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos. Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas. 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie mīnu lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas Bradley un tanki Leopard. 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu. 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz Tokmakai, tālāk līdz Melitopolei. 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā. 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas. 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "Surovikina līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas. 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus. 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju. 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums

2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām. 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās. 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie Avdijivkas pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu Marjinkas.

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas. 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem. 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, Orlivkas, Semeņivkas, Berdičas un Krasnohorivkas apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās Verboves un Robotines apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji Su-34. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas. 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē. 17. martā Piedņestras varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu Tiraspoles militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. Moldovas Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā. 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.

Nopostītā Vovčanska (2024)

No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm. 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk Krasnohorivkas un Časivjaras pilsētām. 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu Očeretinas pilsētā, kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.

Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā (okupētās zonas sārtā krāsā).

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, Vovčanskas pilsētā norisinājās ielu kaujas

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no Pokrovskas, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas. 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm. 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma Vuhledaras pilsētu. 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma Selidoves pilsētas padomes ēku. Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.

Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā

Ukrainas ofensīva Kurskas apgabalā (aktuālais stāvoklis).

Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā.

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no Sumu apgabala iebruka Kurskas apgabalā, Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā. 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap Sudžas pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos. Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības. 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos. 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms. 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār Seimas upi. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas, kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.

Ukrainas civilās infrastruktūras graušana

2022. gada gaisa uzbrukumi

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku Sergeju Surovikinu, kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu. Irānā ražotie droni Shahed-136 tika palaisti no Baltkrievijas.

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos dronus pašnāvniekus. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām. 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju. Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete H-55 nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.

• 
  Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
• 
  14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ГЕPAНЬ-2 (Shahed) fragments
• 
  Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
• Raķetes H-22 trāpījums Kremenčukas tirdzniecības centram Amstor

2023. gada gaisa uzbrukumi

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus Shahed-136. Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu Shahed grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu. 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24. Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas. 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts Valērijs Gerasimovs.

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot debesīs virs Kijivas notrieca virskaņas raķeti Kinžal. Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus Shahed, vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas Kinžal virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu Shahed, Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar Shahed, gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm Iskander un Kinžal. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu Shahed. Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95MS" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Naktī uz 25. novembri Krievija ar Shahed trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.

• 
  Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais Shahed drons 2024. gada 9. februārī
• 
  Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
• 
  2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai

2024. gada gaisa uzbrukumi

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem Shahed-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 Kinžal no iznīcinātājiem MiG-31K, trīs spārnotās raķetes Kaļibr, 12 raķetes Iskander-M/S-300/S-400, četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas Kinžal un Kaļibr raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55. Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes. 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "Shahed", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "H-22", ballistiskās raķetes "Iskander-M" vai raķešu sistēmu "S-300" raidītos šāviņus. 19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju Su-34 un iznīcinātāju Su-35s. Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus Shahed, pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs. 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "Iskander" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm H-101, kuras izšāva 11 kara lidmašīnas Tu-95, kas pacēlās no aviobāzes Murmanskas tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos. 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "Shahed". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja Dņepras hidroelektrostacijas aizsprostam pie Zaporižjas, taču tas netika pārrauts. 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus. Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem. 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm H-69 netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem. 17. aprīļa rītā Krievija uz Černihivas pilsētu raidīja trīs raķetes "Iskander", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni. 29. aprīlī Krievija izmantoja kasešu munīciju, lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki. Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos. 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus. 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus. 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām aviācijas bumbām sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot. Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta. Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 24 droniem "Šahed". Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā. 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "Iskander-M" raķetēm no Krimas teritorijas Krivijrihas pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni. 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus. 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā Viļņanskas pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem "Šahed". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un "Šahed" dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki. 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai Ohmatdit. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī. 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti H-59 Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos. 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu Kostjantiņivkā, nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus. Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā. 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja Kijivas HES ūdenskrātuves dambis, kas atrodas augšpus Kijivas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus. 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 "Šahed" kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt. 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus. 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja. 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki. Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.

• 
  2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
• 
  2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
• 
  23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
• 
  8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca Ohmatdit
• 
  Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
• 
  Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai

Postījumi Krievijas un okupēto apgabalu teritorijā

Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā

Krimas tilta daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī

2022. gada uzbrukumi

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldāvu Republikas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks Belgorodas naftas bāzē netālu no Krievijas—Ukrainas robežas. 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri Moskva ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis. Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu Vizar Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns". 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera Moskva nogremdēšanu.

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā Tverā un nodega Dmitrijevas ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā Maskavas priekšpilsētā Koroļovā. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi Tiraspolē un notika ugunsgrēks Brjanskas naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni Belgorodas munīcijas noliktavā, Voroņežas gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie Kurskas, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās Permas kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.

9. augustā notika sprādzieni Saki kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas. 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā Džankojas rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.

8. oktobra rītā uz Krimas tilta Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja. Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem Sevastopoles līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie Rjazaņas, kur bojāta viena lidmašīna. 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.

2023. gada uzbrukumi

Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni Voroņežas kara lidlaukā. 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi. 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma Tuapses Rosneft naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novadā izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no Gazprom kompresoru stacijas Maskavas apgabalā. 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē. 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei Maskavas kremlī. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju Belgorodas apgabalā. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā. Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā Džankojas rajonā.

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.

Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī

4. augustā Novorosijskas līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak". Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. Pleskavas lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "Il-76".

22. septembrī pusdienas laikā Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu Kerčas kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "Kaļibr", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas. 30. novembrī notika sprādziens Baikāla–Amūras maģistrāles Severomuiskas tunelī.

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.

2024. gada uzbrukumi

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu A-50 un izlūklidmašīnu Il-22. Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei Brjanskas apgabalā pie Kļinciem. 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie Alupkas nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (Цезарь Куников). 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs". Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs. Krievijai nācās slēgt trīs lielas naftas pārstrādes rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%. 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē. 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā. 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka Ņižņekamskai un Jelabugai, kurā ražo Krievijas kaujas dronus. 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus. 7. aprīlī Baltijskas ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī Vladivostokas kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts. Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un Novorosijskai. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem. 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie Orskas netālu no Kazahstānas robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas. 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un Starijoskolas naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā. 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "Su-57" dronu uzbrukumā Ahtubinskas lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas. 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā. Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "Shahed". 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.

2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas".

Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām ATACMS raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā. 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas. 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "S-400 Triumf" palaišanas iekārtas. 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā. 26. augustā Omskas naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas Ramenskas pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni. Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie Toropecas Tveras apgabalā iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem. 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie Tihoreckas Krasnodaras novadā.

Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās jūras kara flotes kuģi

• 
  Lielais desantkuģis "Saratova"
• 
  Raķešu kreiseris "Maskava"
• 
  Mazais raķešu kuģis "Askolds"
• 
  Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis"
• 
  Lielais desantkuģis "Novočerkaska"
• 
  Lielais desantkuģis "Minska"
• 
  Raķešu kuģis "Ivanovietis"
• 
  Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs"
• 
  Lielais desantkuģis "Jamala"
• 
  Lielais desantkuģis "Azova"
• 
  Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā)

Kara noziegumi

2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 spīdzināšanas vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, Harkivas apgabalā 21 spīdzināšanas vieta, bet Hersonas apgabalā 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.

Civiliedzīvotāju upuri

27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni. 2. martā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm. 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju. Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji. 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti. 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem pa Sarkanajam Krustam apsolīto humānās palīdzības koridoru uz Poltavu. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu. 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots. Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.

16. martā Krievijas karaspēks apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13. 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu. 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā Kijivas (52) un Harkivas apgabalā (34).

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki. ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan genocīdu pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot, bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.

8. aprīlī notika Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50. Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem. 8. aprīlī Pasaules Veselības organizācija pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no Mariupoles piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem. 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus. 7. maijā Luhanskas apgabala Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu. ASV telekanāls CNN publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu. 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus. 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva Kremenčukas tirdzniecības centru. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti. Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku. 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums Časivjarai, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja. 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens Vinnicai, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.

24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu. 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie bumbvedēji Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm H-101 un H-555 no Kaspijas jūras piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartàliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni. 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.

2022. gada 30. decembrī Ukrainas Nacionālā policija paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus. 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās Mariupoles, Lisičanskas, Popasnas un Severodoneckas pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos. 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai Kupjanskas rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.

• 
  Krievijas raķešu uzbrukumā Vinnicai 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas
• 
  Krievijas raķešu triecienā sagrautās Vinnicas ēkas 15. jūlijā
• 
  Slovjanskas Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
• 
  Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
• 
  Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
• 
  Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.

Slaktiņi okupētajās teritorijās

Bučas slaktiņā nogalinātas sievietes līķis

Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi

Izjumā nogalināto ekshumācija

3. aprīlī pēc Bučas atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas. Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās Hostomeļā un Irpiņā. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums". 7. aprīlī Vācijas žurnāls Spiegel ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no Vāgnera grupas. 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.

Pēc Izjumas atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos. Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem. 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā Limanas pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.

Marodierisms

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un marodierismu. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, pārtiku, tehniku, patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi kara noziegumi pret vietējiem iedzīvotājiem.

Fotogrāfijās un videomateriālos sociālajos tīklos redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto. Krievijas Krasnojarskas novada varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas Hersonas apgabala daļas, kuru okupējis Krievijas karaspēks.

Ukrainas karagūstekņu nogalināšana

29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar HIMARS raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.

Uzbrukumi Zaporižjas AES

Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc četru dienu kaujām 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) Enerhodaras pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums Enerhoatom. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums Enerhoatom vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks. Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un Čornobiļas AES objektos.

Bēgļi

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.

Ķīmisko ieroču uzbrukumi

2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu hlorpikrīnu. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.

Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana

Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā

2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "H-101" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.

Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas

2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt pakalpojumatteices uzbrukumu sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai. Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu Kremļa, Krievijas valdības, Krievijas Valsts Domes, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta Roskomnadzor un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums Anonymous.

28. februārī hakeru grupējums Anonymous ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu Izvestija un Kommersant, RBK, Forbes krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.

"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam Ukrtelecom, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī. 27. aprīlī kompānija Microsoft paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem. 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija Enerhoatom ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā Microsoft Digital Defense Report 2023 bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem. 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas. 2024. gada augustā uzņēmuma Meta Platforms ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.

Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi

Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus ģenerālleitnantus, astoņus ģenerālmajorus un 44 pulkvežus.

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet Vāgnera grupa ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto. Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu. Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas. 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.

6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie. 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.

Skatīt arī

• Krievijas militārās akcijas

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas uzbrukums Ukrainai.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)