Vikipēdija

Robotprogrammatūra

programmatūra, kas internetā izpilda automatizētus uzdevumus

Robotprogrammatūra, jeb bots, ir programmatūras veids, kas internetā izpilda automatizētus uzdevumus (skriptus), parasti ar nolūku lielā mērogā atdarināt cilvēka darbību.[1] Bots klienta-servera modelī ieņem klienta lomu, savukārt servera lomu parasti veic tīmekļa serveri. Interneta robotprogrammatūra spēj veikt vienkāršus, cikliskus uzdevumus daudz ātrāk, nekā varētu īsts cilvēks. Visplašāk robotprogrammatūra tiek izmantota tīmekļa pārmeklēšanai, kurā automatizēts skripts ienes, analizē un kataloģizē informāciju no tīmekļa serveriem. Vairāk nekā pusi no visas tīmekļa datplūsmas ģenerē robotprogrammatūra.[2]

Tūlītējā ziņojumapmaiņa un IRC

labot šo sadaļu
 
Botus ļoti bieži izmanto sociālajos medijos. Lietotājs var nemaz nezināt, ka sazinās ar robotprogrammatūru.

Dažos pielietojumos robotprogrammatūras sazinās ar interneta pakalpojumu lietotājiem, izmantojot tūlītējo ziņojumapmaiņu (angļu: Instant messaging, jeb IM), interneta retranslēto tērzēšanu (latīņu: Internet Relay Chat, jeb IRC) vai citas tīmekļa saskarnes, piemēram, Facebook un Twitter. Šie sarunboti[3] (pazīstami arī kā čatboti vai tērzēšanas boti) ļauj cilvēkiem iespēju vienkāršotā valodā uzdot jautājumus un pēc tam formulē un sniedz atbildi. Šādas robotprogrammatūras bieži vien tiek spēj ziņot par laikapstākļiem, pasta indeksa informāciju, sporta rezultātiem, valūtas vai citu vienību konvertēšanu utt.[4] Sarunboti (vai cita veida boti) mēdz būt iestrādāti virtuālajos asistenitos. Citi tiek izmantoti izklaidei, piemēram, SmarterChild pakalpojumā AOL Instant Messenger un MSN Messenger.

IRC robotprogrammatūras papildu funkcijas ietver arī sarunas kanāla noklausīšanos un rīkošanos (piemēram, komentāru publicēšanu), kad kāds kanāla dalībnieks pasaka konkrētus atslēgvārdus vai frāzes. Dažreiz tas tiek izmantots kā palīdzības pakalpojums jauniem lietotājiem vai rupjību cenzūrai.

2023. gada sākumā lielu popularitāti ieguva OpenAI izstrādātais sarunbots ChatGPT, tā plašā pielietojuma iespēju dēļ,[5] tostarp, spēju rakstīt un atkļūdot programmatūras kodu,[6] sarakstīt dzeju un dziesmu vārdus,[7] emulēt Linux operētājsistēmu un ar lietotāju spēlēt spēles, piemēram, krustiņus un nullītes.[8]

Komerciālie boti

labot šo sadaļu

Boti tiek plaši izmantoti dažādiem komerciāliem nolūkiem.

Uzņēmumi tos izmanto, lai palielinātu lietotāju aktivitāti tiešsaistē un atvieglotu saziņu, kā arī, lai samazinātu izmaksas — tā vietā, lai nodarbinātu cilvēkus, kas sazinātos ar patērētājiem, uzņēmumi izmanto sarunbotus, lai atbildētu uz klientu jautājumiem.[9]

Šādiem nolūkiem izveidoti sarunboti ir strauji augošs, labdabīgs interneta robotprogrammatūras veids. Kopš 2016. gada, kad Facebook Messenger ļāva izstrādātājiem ievietot sarunbotus savā platformā, to izmantošana ir eksponenciāli pieaugusi. Pirmajos sešos mēnešos pakalpojumam Messenger tika izveidoti 30 000 botu, un līdz 2017. gada septembrim to skaits pieauga līdz 100 000.[10] Tiek prognozēts, ka sarunbotu izmantošana tuvākajā nākotnē varētu ietaupīt miljoniem stundu cilvēku darba, ja "tiešraides tērzēšana" vietnēs tiks aizstāta ar robotprogrammatūru.[11]

Komerciāliem nolūkiem arī tiek veidotas botu fermas, kuru mērķis ir lietotņu veikalos, piemēram, Apple App Store un Google Play, manipulēt ar lietotņu popularitātes rādītājiem[12] vai palielinātu pozitīvu vērtējumu/atsauksmju skaitu.[13]

Ļaunprātīga robotprogrammatūra

labot šo sadaļu

Viens no robotprogrammatūras ļaunprātīgas izmantošanas piemēriem ir automātiska uzbrukuma, piemēram, robottīkla pakalpojumatteices uzbrukuma, koordinēšana. Interneta robotprogrammatūras vai tīmekļa robotprogrammatūras var izmantot arī, lai veiktu krāpšanu ar klikšķiem, un MMORPG spēlēs kā datorspēļu robotprogrammatūras, kas automatizē konkrētu mērķu sasniegšanu. Citu kategoriju pārstāv surogātpasta roboti — interneta roboti, kas internetā mēģina nosūtīt lielu apjomu surogātpasta, parasti pievienojot reklāmas saites. Vairāk nekā 94,2% vietņu ir piedzīvojušas robotprogrammatūras uzbrukumus.[2]

Ir nodalāmi šāda veida ļaunprātīgi roboti (un botu tīkli):

  1. Mēstuļu boti, kas automātiski ievāc e-pasta adreses no kontaktpersonu lapām.
  2. Lejupielādētājas programmas, kas samazina datu pārraides joslas platumu, lejupielādējot veselas vietnes.
  3. Vietņu ložņas, kas paņem vietņu saturu un to atkārtoti izmanto to bez atļaujas automātiski ģenerētās lapās.
  4. Reģistrācijas roboti, kas konkrētu e-pasta adresi reģistrē daudziem pakalpojumiem, lai e-pasta iesūtni pārpludinātu ar apstiprinājuma ziņojumiem un novērstu uzmanību no svarīgiem ziņojumiem, kas norādītu uz drošības pārkāpumu.[14]
  5. Vīrusi un tārpi.
  6. DDoS uzbrukumi.
  7. Bottīkli, zombiju datori utt..
  8. Surogātpasta roboti, kas mēģina novirzīt cilvēkus uz ļaunprātīgu vietni, dažkārt atrodami dažādu vietņu komentāru sadaļās vai forumos.
  9. Skatījumu boti (angļu: viewbots) rada viltus skatījumus.[15][16]
  10. Boti, kas pērk pieprasītākās koncertu biļetes vai sēdvietas, lai biļešu brokeri tās varētu pārdot par lielāku cenu.[17]
  11. Boti, kas tiek izmantoti daudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēlēs, lai iegūtu resursus, kuru iegūšana citādi prasītu ievērojamu laiku vai pūles, kas var radīt problēmas tiešsaistes spēles ekonomikā.[18]
  12. Boti, kas palielina YouTube video skatījumu skaitu.
  13. Boti, kas palielina datplūsmas statistiku analītiskos pārskatos, lai iegūtu naudu no reklāmdevējiem. Amerikas mediju analītikas uzņēmuma Comscore veiktā pētījumā atklājās, ka laikā no 2012. gada maija līdz 2013. gada februārim vairāk nekā puse no konkrētām reklāmu kampaņas reklāmām netika rādītas lietotājiem — cilvēkiem.[19]
  14. Interneta forumos izmantota robotprogrammatūra, kuras mērķis ir automātiski publicēt aizkaitinošus vai bezjēdzīgus ziņojumus, lai traucētu foruma darbību un sadusmotu lietotājus.

Visplašāk izmantotā pretbotu tehnika ir cilvēktestu jeb CAPTCHA izmantošana. Pakalpojumu sniedzēju piemēri ir Recaptcha, Minteye, Solve Media un NuCaptcha. Tomēr cilvēktesti nesniedz pilnīgu aizsardzību pret robotprogrammatūras ļaunprātīgu izmantošanu, jo to var apiet, izmantojot rakstzīmju atpazīšanu, drošības caurumus un captcha risināšanas nodošanu lētiem darbiniekiem.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Ken Dunham. Malicious bots : an inside look into the cyber-criminal underground of the internet. Boca Raton : Auerbach Publications, 2009. ISBN 1-4200-6903-9. OCLC 440648110.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Bot Traffic Report 2016 | Imperva». Blog (en-US). 2017-01-24. Skatīts: 2022-09-18.
  3. ↑ «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls (latviešu). Skatīts: 2023-02-21.
  4. ↑ «What is a bot: types and functions». IONOS Digital Guide (en-GB). Skatīts: 2022-09-18.
  5. ↑ James Vincent. «AI-generated answers temporarily banned on coding Q&A site Stack Overflow». The Verge (en-US), 2022-12-05. Skatīts: 2023-02-21.
  6. ↑ «ChatGPT can write code. Now researchers say it's good at fixing bugs, too». ZDNET (angļu). Skatīts: 2023-02-21.
  7. ↑ «ChatGPT: What is the new free AI chatbot? - explainer». The Jerusalem Post | JPost.com (en-US). Skatīts: 2023-02-21.
  8. ↑ Benj Edwards. «No Linux? No problem. Just get AI to hallucinate it for you». Ars Technica (en-us), 2022-12-05. Skatīts: 2023-02-21.
  9. ↑ Daniel Faggella. «How companies are using chatbots for marketing: Use cases and inspiration». MarTech (angļu), 2018-01-22. Skatīts: 2022-09-25.
  10. ↑ Khari Johnson. «Facebook Messenger hits 100,000 bots». VentureBeat (en-US), 2017-04-18. Skatīts: 2022-09-25.
  11. ↑ Murray Newlands. «These Chatbot Usage Metrics Will Change Your Customer Service Strategy». Forbes (angļu). Skatīts: 2022-09-25.
  12. ↑ «Biggest FRAUD in the Top 25 Free Ranking». TouchArcade - iPhone, iPad, Android Games Forum (en-US). Skatīts: 2022-09-25.
  13. ↑ «App Store fake reviews: Here’s how they encourage your favourite developers to cheat | Electricpig». web.archive.org. 2017-10-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-18. Skatīts: 2022-09-25.
  14. ↑ «How Registration Bots Concealed the Hacking of My Amazon Account | Imperva». Blog (en-US). 2016-12-01. Skatīts: 2022-09-18.
  15. ↑ Richard Lewis. «Leading StarCraft streamer embroiled in viewbot controversy». Dot Esports (en-US), 2015-03-17. Skatīts: 2022-09-18.
  16. ↑ «What Is Viewbotting: How Twitch Is Tackling The Next Big Online Fraud». Lunio (en-US). 2019-07-15. Skatīts: 2022-09-18.
  17. ↑ Ido SafrutiCo-founder, CTO, PerimeterXJune 19, 2017. «Invisible Invaders: Why Detecting Bot Attacks Is Becoming More Difficu». Dark Reading (angļu), 2017-06-19. Skatīts: 2022-09-18.
  18. ↑ Kang, Ah Reum; Jeong, Seong Hoon; Mohaisen, Aziz; Kim, Huy Kang (2016-04-26). "Multimodal game bot detection using user behavioral characteristics". SpringerPlus 5 (1): 523. doi:10.1186/s40064-016-2122-8. ISSN 2193-1801. PMC PMC4844581. PMID 27186487.
  19. ↑ «Fake Traffic Means Real Paydays | Betabeat». web.archive.org. 2015-01-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-03. Skatīts: 2022-09-18.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Robotprogrammatūra&oldid=4154043"