Baltijska
Baltijska (krievu: Балтийск, līdz 1946. gadam Pillava (vācu: Pillau)) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas apgabala rietumos uz Baltijas strēles pie Kaļiņingradas lagūnas savienojuma ar Baltijas jūru. Krievijas Baltijas Kara flotes bāze. Kuģu remonta rūpnīca. Prāmju satiksme ar Sanktpēterburgu, Zasnicu, Klaipēdu, Karlshamnu, Gdiņu. Baltijska līdz ar Kaļiņingradu ir divas vienīgās neaizsalstošās Krievijas ostas Baltijas jūras krastā.
| Baltijska | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Балтийск | ||
 Krievijas Baltijas Kara flotes kuģi Baltijskas ostā | ||
| ||
.svg) | ||
  Baltijska | ||
| Koordinātas: 54°39′01″N 19°54′21″E / 54.65028°N 19.90583°EKoordinātas: 54°39′01″N 19°54′21″E / 54.65028°N 19.90583°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Kaļiņingradas apgabals | |
| Municipālais veidojums | Baltijskas rajons | |
| Pilsētas tiesības | 1725 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 49,1 km2 | |
| Augstums | 6 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 26 796 | |
| • blīvums | 665,9/km² | |
| Laika josla | USZ1 (UTC+3) | |
| Mājaslapa | http://baltiysk39.ru/ | |
 Baltijska Vikikrātuvē | ||
.png)
Vēsture labot šo sadaļu
Līdz 1945. gadam Pillava bija Austrumprūsijas sastāvdaļa. Hronikās Pillava tiek minēta jau 1370. gada notikumu sakarā, kad notika Rūdavas (Rudau) kauja starp Teitoņu ordeņa karaspēku un Lietuvas lielkņazisti. Pirms kaujas, kas notika pie Rūdavas pils uz ziemeļiem no Karaļaučiem, Sembas pussalā, Teitoņu ordenis esot pulcējis savu armiju pie "Pilen". [2] Tiek uzskatīts, ka nosaukumu aizgūts no senprūšu "pils, pile, pille".
Apdzīvotās vietas attīstību veicināja tas, ka 1510. gada 10. septembra vētrā šeit izveidojās jūras šaurums, kas savienoja lagūnu ar Baltijas jūru, kas ļāva tai vēlāk attīstīties kā Karaļauču ostai, jo lagūnas sekluma dēļ lielāki kuģi nevarēja doties tieši uz Karaļaučiem. 1725. gadā Pillavai tika piešķirtas pilsētas tiesības.
1901. gadā tika atklāts kuģojamais Karaļauču kanāls un Pillava zināmā mērā zaudēja savu ekonomisko nozīmi. Otrā Pasaules kara laikā Pillavā bija vācu zemūdeņu bāze. Kad Austrumprūsijā iegāja PSRS karaspēks, Pillava bija ļoti svarīgs vācu iedzīvotāju evakuācijas punkts no Prūsijas.
1945. gada aprīļa beigās ap Pillavu gandrīz pilnībā tika iznīcināta vācu divīzija Großdeutschland. Pillava bija pēdējā pilsēta Austrumprūsijā, ko 1945. gada 25. aprīlī ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS 1946. gadā Pilavu pārdēvēja par Baltijsku. 1952. gadā Baltijskā izveidoja Baltijas kara flotes bāzi un tā kļuva par slēgto pilsētu, kurā bija aizliegts uzturēties bez īpašām atļaujām.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «ВСЕРОССИЙСКАЯ ПЕРЕПИСЬ НАСЕЛЕНИЯ 2020 ГОДА». Q57573219. Federālais Valsts statistikas dienests.
- ↑ Beiträge zur Kunde Preussens. 1824.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltijska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Baltijska enciklopēdijā Мой Город (krieviski)