Brjanskas apgabals
Brjanskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.[1] Tas robežojas ar Smoļenskas apgabalu ziemeļos, Kalugas un Orlas apgabaliem austrumos, Kurskas apgabalu dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Sumu un Čerņihivas apgabaliem dienvidos un Baltkrievijas Gomeļas un Mogiļevas apgabaliem rietumos.
Brjanskas apgabals | |||
Брянская область | |||
— apgabals — | |||
|
|||
Novietojums Krievijā | |||
Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
---|---|---|---|
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Centrālais federālais apgabals | ||
Dibināts | 1944 | ||
Centrs | Brjanska | ||
Administratīvais iedalījums | 4 pilsētas, 24 rajoni
|
||
Platība | |||
- Kopā | 34 857 km² | ||
Iedzīvotāji (2022) | |||
- Kopā | 1 168 771 | ||
- Blīvums | 33,5/km² | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (96,7 %) ukraiņi (1,1 %) |
||
Mājaslapa: www | |||
Brjanskas apgabals Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuBrjanska pirmo reizi rakstos minēta 985. gadā. Līdz 1237.-1242. gada mongoļu iebrukumam tā atradās Čerņihivas kņazistes teritorijā. Pēc tam, kad 1246. gadā mongoļi nogalināja Čerņihivas kņazu Mihailu, viņa dēls Romāns Mihailovičs pārcēlās uz Brjansku, kas kļuva par Novgorodas-Severskas kņazistes galveno pilsētu. Apgabala austrumu daļā atradās relatīvi suverēnās Augšokas kņazistes (krievu: Верховские княжества). 1356. gadā Brjanskas kņazisti pakļāva Lietuvas lielkņaziste, 1503. gadā Maskavija, 1618. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts, 1654. gadā Krievijas cariste.
Pēteris Lielais 1709. gadā iekļāva Brjansku Kijivas guberņā, bet tagadējā apgabala austrumu daļu 1727. gadā kļuva par daļu no jaunizveidotās Belgorodas guberņas. Ķeizariene Katrīna Lielā Brjansku 1779. gadā iekļāva Orlas guberņā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1920. gada 1. aprīlī izveidoja Brjanskas apgabalu, kuru 1929. gada 1. oktobrī iekļāva Rietumu apgabalā. 1937. gada 27. septembrī to sadalīja Smoļenskas un Orlas apgabalos, pie kam pašreizējā Brjanskas apgabala teritorija kļuva par Orlas apgabala daļu. 1944. gada 5. jūlijā izveidoja Brjanskas apgabalu.
Apgabala pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
labot šo sadaļuPilsēta | Iedzīvotāju skaits (2010) |
---|---|
Brjanska * | 427 426 |
Kļinci * | 71 909 |
Novozibkova | 41 745 |
Djatkova | 31 629 |
Uņeča | 26 272 |
Karačeva | 19 539 |
Staroduba | 18 445 |
Žukovka | 18 243 |
Seļca | 18 015 |
Počepa | 17 260 |
Trubčevska | 14 991 |
Fokina | 14 674 |
Suraža | 11 741 |
Mgļina | 8 164 |
Sevska | 7 427 |
Zlinka | 5 524 |
- * Kopā ar pakļautiem piepilsētas ciematiem.
Karte
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 126. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brjanskas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |