Mīna ir slepeni vai retāk atklāti uzstādīta munīcija, kas uzsprāgst zināmos apstākļos, noteiktā laika sprīdī. Nosaukums mīna radies no franču valodas — "ierakts".

Mīna parasti sprāgst automātiski, uz to iedarbojoties spiedienam, dažkārt tiek izmantoti arī citi detonācijas mehānismi (magnētiskais lauks, skaņa, vadāma sprādziena gadījumā — elektrisks slēdzis vai īpašs radiosignāls). Sauszemes mīna var nodarīt bojājumus tieša sprādziena, sprādziena izmestu šrapneļu vai abu šo veidu iedarbības rezultātā.

Kājnieku mīnas parasti izvieto visā teritorijā, izveidojot mīnu lauku, kuru ir bīstami šķērsot.

Ilgstoši efektīvo mīnu, īpaši kājnieku mīnu, izmantošana ir pretrunīgi vērtēta, jo tās ir neselektīvs ierocis. Tās var palikt bīstamas gadiem ilgi pēc konflikta beigām, nodarot kaitējumu civiliedzīvotājiem un saimniecībai.

Virszemes mīnas

labot šo sadaļu
  • Prettanku mīnas;
  • Kājnieku mīnas;

Jūras mīnas

labot šo sadaļu
  • Pašgājēja mīna — torpēda;
  • Stacionārās mīnas;

Mīnmetēju mīnas

labot šo sadaļu

Dzīvās mīnas

labot šo sadaļu
  • Sprāgstvielu uz sevis vai sevī nesoši cilvēki vai dzīvnieki;

Metamās mīnas

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu