Valērijs Gerasimovs
Valērijs Gerasimovs (krievu: Вале́рий Васи́льевич Гера́симов; dzimis 1955. gada 8. septembrī) ir Krievijas Federācijas armijas ģenerālis, kopš 2012. gada Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un Aizsardzības ministra pirmais vietnieks. Krievijas bruņoto spēku stratēģijas (t.s. "Gerasimova doktrīnas") galvenais autors. Viens no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā vadītājiem. 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Valērijs Gerasimovs iecelts par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri. Iepriekšējais komandieris Sergejs Surovikins kļuva par vienu no trim Gerasimova vietniekiem.[1]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1955. gadā Tatārijas APSR galvaspilsētā Kazaņā strādnieku ģimenē. Mācījās Kazaņas Suvorova kara skolā (1971—1973), Kazaņas augstākajā tanku vadības skolā (1973—1977) un Maskavas Bruņutanku karaspēka militārajā akadēmijā (1984—1987). Pēc akadēmijas absolvēšanas bija Baltijas kara apgabala tanku pulka un pēc tam motorizēto strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks. Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Baltijas kara apgabala 144. gvardes motorstrēlnieku divīzijas un pēc Krievijas armijas izvešanas no Baltijas Ziemeļrietumu spēku grupas komandieris (1993—1995). Pēc tam turpināja studijas Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmijā (1995—1997).
Pēc Ģenerālštāba akadēmijas beigšanas Gerasimovs bija armijas komandiera pirmais vietnieks Maskavas militārajā apgabalā un 58. armijas komandieris Ziemeļkaukāza militārajā apgabalā Otrā Čečenijas kara laikā. 2006. gadā viņu iecēla par Ļeņingradas militārā apgabala komandieri, 2009. gadā par Maskavas militārā apgabala komandieri un Ģenerālštāba priekšnieka vietnieku, bet 2012. gada aprīlī par Centrālā militārā apgabala komandieri un 2014. gadā par armijas ģenerāli. 2014. un 2015. gadā koordinēja Krievijas atbalstītās militārās operācijas Donbasa kara un Sīrijas pilsoņu kara laikā. Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes laikā 2021. gada 9. decembrī Gerasimovs brīdināja Ukrainas valdību nemēģināt lietot militāro spēku Donbasā un uzsvēra, ka "informācija par Krievijas it kā gaidāmo iebrukumu Ukrainā ir meli".[2]
2024. gada jūnijā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Valērija Gerasimova un Sergeja Šoigu aresta orderus, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ko Krievijas karaspēks pastrādāja karadarbībā Ukrainā.[3]
Gerasimova doktrīna
labot šo sadaļuGerasimovs izstrādāja jauno Krievijas bruņoto spēku stratēģisko doktrīnu, apvienojot militāro, tehnoloģisko, informācijas, diplomātisko, ekonomisko, kultūras un citu taktiku, lai sasniegtu stratēģiskus mērķus. Doktrīna paredz nemilitāro un militāro darbību attiecību kā 4:1 un informatīvā kara vadīšanu.
Nemilitārās darbības
labot šo sadaļu- Koalīciju un alianses veidošana
- Politiskais un diplomātiskais spiediens
- Ekonomiskās sankcijas
- Ekonomiskā blokāde
- Diplomātisko attiecību pārtraukšana
- Politiskās opozīcijas veidošana
- Opozīcijas spēku darbības vadīšana
- Pretinieka valsts ekonomikas pārveide uz militāriem pamatiem
- Konflikta atrisināšanas meklējumi
- Pretinieka valsts politiskās vadības maiņa
- Pasākumi spriedzes mazināšanai pēc politiskās vadības maiņas
Militārās darbības
labot šo sadaļu- Stratēģiskās atturēšanas pasākumi
- Stratēģiskā karaspēka izvietošana
- Militāro operāciju veikšana
- Miera uzturēšanas operācijas
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri lsm.lv 2023. gada 11. janvārī
- ↑ Russia denies it plans to attack Ukraine Elena Teslova 09.12.2021
- ↑ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Krievijas armijas vadoņu Šoigu un Gerasimova aresta orderus lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valērijs Gerasimovs.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |