Valērijs Gerasimovs (krievu: Вале́рий Васи́льевич Гера́симов; dzimis 1955. gada 8. septembrī) ir Krievijas Federācijas armijas ģenerālis, kopš 2012. gada Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un Aizsardzības ministra pirmais vietnieks. Krievijas bruņoto spēku stratēģijas (t.s. "Gerasimova doktrīnas") galvenais autors. Viens no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā vadītājiem. 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Valērijs Gerasimovs iecelts par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri. Iepriekšējais komandieris Sergejs Surovikins kļuva par vienu no trim Gerasimova vietniekiem.[1]

Valērijs Gerasimovs
Валерий Герасимов
Oficiālais portrets (2015).
Oficiālais portrets (2015).
Personīgā informācija
Dzimis 1955. gada 8. septembrī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kazaņa, Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
armijas ģenerālis
Dienesta laiks 1976.—pašlaik
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS (1976.—1991.)
Karogs: Krievija Krievija (1991.—)
Struktūra Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Komandēja Ģenerālštāba priekšnieks
Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks
Centrālais militārais apgabals
Maskavas militārais apgabals
Ļeņingradas militārais apgabals
58. apvienotā ieroču armija
144. gvardes motoršauteņu divīzija
Kaujas darbība Otrais Čečenijas karš
Sīrijas pilsoņu karš
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Apbalvojumi Krievijas Federācijas varonis, Goda ordenis, Svētā Georga ordenis.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1955. gadā Tatārijas APSR galvaspilsētā Kazaņā strādnieku ģimenē. Mācījās Kazaņas Suvorova kara skolā (1971—1973), Kazaņas augstākajā tanku vadības skolā (1973—1977) un Maskavas Bruņutanku karaspēka militārajā akadēmijā (1984—1987). Pēc akadēmijas absolvēšanas bija Baltijas kara apgabala tanku pulka un pēc tam motorizēto strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks. Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Baltijas kara apgabala 144. gvardes motorstrēlnieku divīzijas un pēc Krievijas armijas izvešanas no Baltijas Ziemeļrietumu spēku grupas komandieris (1993—1995). Pēc tam turpināja studijas Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmijā (1995—1997).

Pēc Ģenerālštāba akadēmijas beigšanas Gerasimovs bija armijas komandiera pirmais vietnieks Maskavas militārajā apgabalā un 58. armijas komandieris Ziemeļkaukāza militārajā apgabalā Otrā Čečenijas kara laikā. 2006. gadā viņu iecēla par Ļeņingradas militārā apgabala komandieri, 2009. gadā par Maskavas militārā apgabala komandieri un Ģenerālštāba priekšnieka vietnieku, bet 2012. gada aprīlī par Centrālā militārā apgabala komandieri un 2014. gadā par armijas ģenerāli. 2014. un 2015. gadā koordinēja Krievijas atbalstītās militārās operācijas Donbasa kara un Sīrijas pilsoņu kara laikā. Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes laikā 2021. gada 9. decembrī Gerasimovs brīdināja Ukrainas valdību nemēģināt lietot militāro spēku Donbasā un uzsvēra, ka "informācija par Krievijas it kā gaidāmo iebrukumu Ukrainā ir meli".[2]

Gerasimova doktrīna labot šo sadaļu

Gerasimovs izstrādāja jauno Krievijas bruņoto spēku stratēģisko doktrīnu, apvienojot militāro, tehnoloģisko, informācijas, diplomātisko, ekonomisko, kultūras un citu taktiku, lai sasniegtu stratēģiskus mērķus. Doktrīna paredz nemilitāro un militāro darbību attiecību kā 4:1 un informatīvā kara vadīšanu.

Nemilitārās darbības labot šo sadaļu

  • Koalīciju un alianses veidošana
  • Politiskais un diplomātiskais spiediens
  • Ekonomiskās sankcijas
  • Ekonomiskā blokāde
  • Diplomātisko attiecību pārtraukšana
  • Politiskās opozīcijas veidošana
  • Opozīcijas spēku darbības vadīšana
  • Pretinieka valsts ekonomikas pārveide uz militāriem pamatiem
  • Konflikta atrisināšanas meklējumi
  • Pretinieka valsts politiskās vadības maiņa
  • Pasākumi spriedzes mazināšanai pēc politiskās vadības maiņas

Militārās darbības labot šo sadaļu

  • Stratēģiskās atturēšanas pasākumi
  • Stratēģiskā karaspēka izvietošana
  • Militāro operāciju veikšana
  • Miera uzturēšanas operācijas

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu