Gazprom
Atklātā akciju sabiedrība Gazprom (krievu: Публичное Акционерное Общество «Газпром») ir Krievijas enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes, gāzes kondensāta un naftas izpēti, iegūšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanu.[1] Galvenais birojs atrodas Maskavā.
| PAO Gazprom | |
|---|---|
 | |
| Tips | publiska akciju sabiedrība |
| Darbības joma | enerģētika |
| Dibināts | 1989. gads |
| Galvenais birojs |
Maskava,  Krievija |
| Produkti | dabasgāzes ieguve, pārvade, uzglabāšana, sadale un realizācija |
| Pamatdarbības ienākumi | 2 triljoni rubļu (2013) |
| Neto ienākumi | 628 miljoni (2013) |
| Īpašnieks(-i) | Valsts Federālā īpašuma aģentūra (56,4%) u.c. |
| Tīmekļa vietne | gazprom.ru |
Gazprom ir lielākais uzņēmums Krievijā, kas arī ir lielākā gāzes kompānija pasaulē.[2] Tam pieder visplašākā gāze pārvades sistēma (160 000 km cauruļvadu).[3] Saskaņā ar Forbes Global 2000 (2013. gada dati) sarakstu, Gazprom ienākumu ziņā ieņem 17. vietu starp pasaules uzņēmumiem.[4] Saskaņā ar Forbes reitingu, Gazprom 2011. gadā bija ienesīgākais uzņēmums pasaules ekonomikā.[5] Līdz 2013. gada beigām Gazprom bija absolūts Krievijas dabasgāzes eksporta monopolists. Pēc 2013. gada decembra Gazprom tika atstātas monopoltiesības eksportēt cauruļvadu gāzi, bet uz sašķidrinātās gāzes eksportu vairs nav monopoltiesību.[6][7]
Gazprom vēsture
labot šo sadaļuAizsākumi
labot šo sadaļu19. gadsimta sākumā Krievijas Impērijā no akmeņoglēm sāka iegūt deggāzi. Padomju Savienībā gāzes industrija tika aizsākta Otrā pasaules kara laikā — 1943. gadā. Gāzes rūpniecības nozari centralizēja 1965. gadā, kad izveidoja Gāzes rūpniecības ministriju, kura bija atbildīga par gāzes atradņu meklēšanu, gāzes ražošanu, piegādi un pārdošanu. Lielu dabasgāzes atradņu atrašana 1970. — 1980. gados Sibīrijā, Urālos un Volgas reģionos padarīja Padomju Savienību par vienu no lielākajām gāzes ieguves valstīm pasaulē.
1989. gada augustā PSRS Ministru padomes Gāzes rūpniecības ministriju pārveidoja par valsts gāzes ražošanas koncernu Gazprom. Par šī uzņēmuma vadītāju kļuva Viktors Černomirdins.
Pēc PSRS sabrukuma
labot šo sadaļuPēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Gazprom īpašumus sadalīja starp NVS valstīm. Līdz 1992. gada vasarai (vaučeru privatizācijas sākumam) Krievijas Federācijai šajā uzņēmumā piederēja 100% akciju. 1992. gada 5. novembrī Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja rīkojumu par valsts koncerna Gazprom pārveidošanu par akciju sabiedrību, un 1993. gada 17. janvārī Ministru Padome apstiprināja šo rīkojumu.[8][9]
1992. gada 14. decembrī Boriss Jeļcins iecēla Viktoru Černomirdinu par Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāju, kas veicināja Gazprom politiskās ietekmes palielināšanos. 1993. gadā sākās akciju sabiedrības Gazprom privatizācija. 1994. gadā jau 33% Gazprom akciju bija pārdotas par privatizācijas vaučeriem (maksāšanas līdzekļi, kas tika izdalīti pilsoņiem dalībai valsts uzņēmumu privatizācijā). 15% akciju izdalīja darbiniekiem, bet 40% paturēja valsts. Tikai nelielu daļu no akcijām piedāvāja ārzemju kapitāla tirgū. 1996. gadā uzņēmums Londonā pārdeva 1% akciju globālā depozitārija kvīšu veidā, bet 1997. gadā — obligācijas 2,5 miljardu dolāru vērtībā. Būdams Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs, Viktors Černomirdins nodrošināja, ka Gazprom saņēma ievērojamas nodokļu priekšrocības, valsts ieņēmumi no Gazprom dividendēs bija nelieli. 1998. gada 23. martā Boriss Jeļcins atcēla Viktoru Černomirdinu no amata. Tajā pašā laikā valsts no Gazprom pieprasīja atmaksāt nodokļu parādus vairāku miljonu dolāru vērtībā. Pēc tam, kad nodokļu policija sāka konfiscēt Gazprom piederošo mantu, uzņēmums bija spiests samaksāt nodokļus un noslēdza gadu ar zaudējumiem.
No 2001. līdz 2003. gadam Vladimirs Putins aktīvi reformēja Gazprom vadību. Šīm reformām aktīvi palīdzēja bijušais Krievijas finanšu ministru Boriss Fjodorovs un Hermitage Capital Management direktors Viljams Brovders.[10] Uzņēmuma štābs ir Maskavā.
Jaunākie notikumi
labot šo sadaļu2004. gadā valdība palielināja savu daļu Gazprom akcijās līdz vairāk nekā 50%, iegādājoties trūkstošo daļu akciju. 2005. gadā Gazprom veica pirmās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes ASV.[11] 2005. gada 9. decembrī Valsts domē ar 355 balsīm "par" un 80 balsīm "pret" trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "par Krievijas Federācijas apgādi ar dabasgāzi", kuru mērķis bija liberalizēt Gazprom tirgus akciju daļas. Sakarā ar likumos pieņemtajām izmaiņām, valstij vajadzēja piederēt ne mazāk kā 50% akciju, ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem — vairāk nekā 20% Gazprom tirgus akciju.
2006. gadā Gazprom veica pirmās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes Apvienotajā Karalistē, Japānā un Dienvidkorejā.[12] Decembrī Gazprom, Shell, Mitsui un Mitsubishi parakstīja protokolu par iekļaušanos Gazprom projektā Sahalin-2, dibinot kopuzņēmumu Sakhalin Energy Investment Company, kurā Gazprom piederēja nedaudz vairāk par 50 % kapitāldaļu, Shell — 27,5 %, Mitsui — 12,5%, bet Mitsubishi — 10%. Par dalību Sakhalin Energy Gazprom bija jāmaksā kopumā 7,45 miljardi USD. Decembrī Gazprom parakstīja līgumu ar Bulgāriju, kas bartera maksājumus par Krievijas gāzes tranzītu uz Turciju, Grieķiju un Maķedoniju nomainīja ar lēnu pāreju uz tirgus cenu — Krievijas gāzes cenu Bulgārijā paaugstināja (laikaposmā no 2007. — 2012. gadam) no 91$ līdz 245$ par 1000 kubikmetru gāzes.[nepieciešama atsauce]
2007. gada februāra sākumā Gazprom noslēdza vienošanos ar Sibīrijas ogļu un enerģētikas kompāniju, parakstot nodomu protokolu, saskaņā ar kuru šie uzņēmumi 2007. gada pirmajā pusē izveidoja kopuzņēmumu, kas nodrošina ogļu un elektroenerģijas aktīvus.[13] Šajā gadā šis uzņēmums iekļuva ikgadējajā pasaules cienījamāko uzņēmumu TOP 100 (100. vietā)[14] 2007. gadā Gazprom izstrādāja projektu Baltijas LNG.[15]
2008. gada maijā, Gazprom apsteidza China Mobile un General Electric un kļuva par trešo uzņēmumu pasaulē pēc tirgus kapitalizācijas.[16] 9. jūnijā paziņoja par Gazprom un Sibīrijas ogļu un enerģētikas kompānijas aktīvu apvienošanas atteikumu.[17] Maksimālo uzņēmuma vērtību sasniedza 2008. gada maijā. Uzņēmuma vadītājs Aleksejs Millers paziņoja, ka uzņēmuma vērtība 7—8 gadu laikā palielināsies no 365,1 miljardiem līdz triljonam dolāru, tomēr globālās finanšu krīzes dēļ tā paša gada rudenī uzņēmuma vērtība samazinājās līdz 77 miljardiem ASV dolāru.[18]
2009. gadā Sahalīnā sāk darboties pirmā krievu sašķidrinātās dabasgāzes ražotne. 2009. gada 23. septembrī Gazprom pabeidza darījumu par 51% akciju iepirkumu no uzņēmuma Sever energiya. Kopējā darījuma vērtība bija 1,3 miljardi dolāru.[19] 2009. gada 30. oktobrī Gazprom valdes priekšēdētājs Aleksejs Millers parakstīja sertifikātu par aktīvu apmaiņas darījuma slēgšanu. 2011. gadā Gazprom pabeidza gāzesvada Sahalīna—Habarovska—Vladivostoka izbūvi. 2011. gada novembrī Gazprom kļuva par Beltransgaz 100 % akciju īpašnieku, tādējādi iegūstot pilnu kontroli pār gāzes transportēšanu caur Baltkrievijas teritoriju uz Rietumiem.
2012. gada oktobrī ekspluatācijā nodeva gāzes cauruļvadu līniju Nord Stream.[20] Tajā pašā mēnesī Gazprom ekspluatācijā nodeva vienu no lielākajiem gāzes atradnēm — Bovaņenkovas atradni.[21] Tā paša gada rudenī Krievijas valdība pirmo reizi atzina ekonomiskus draudus gazes tirgus ietvaros.[22] Dažas dienas vēlāk Gazprom paziņoja par jauna produkta — degakmens eļļas izstrādi un ražošanu.[23]
2013. gada 12. jūlijā Gazprom Nīderlandē izveidoja korporatīvu Gazprom Holding Cooperatie U.A., kurā tika iekļautas vairums Gazprom meitas kompāniju. Šāda apvienošanās forma ļāva uzņēmumam saņemt papildu dividendes bez papildus nodokļu samaksas. 2014. gada maijā Gazprom un Ķīnas kompānija SNRS parakstīja līgumu par gāzes piegādi uz 30 gadiem par 400 miljardiem ASV dolāru.[24]
Uzņēmuma īpašnieki
labot šo sadaļuUz 2015. gada 31. janvāri: Valsts Federālā īpašuma aģentūra (56,373%), Rosneftegaz (16,74%), Rosgazifikatsiya (0,889%), Citi reģistrētie īpašnieki (23,043%).
Akciju kontrole uzņēmumā
labot šo sadaļuE.ON Ruhrgas (meitasuzņēmums E.ON) kontrolē 6,43% akciju, Ališers Usmanovs — 1,5% akciju, Nafta-Moskva — 4,5%, Inteko — aptuveni 1%, Deutsche UFG — aptuveni 3%. Gazprom akcionāri ir arī tās priekšsēdētājs Aleksejs Millers (0,0027%), kā arī augstākā līmeņa vadītājs Aleksandrs Ananenkovs (0,002%), Andrejs Petrovs (0,004%). Valstij pieder 73% Gazprom akciju. Saskaņā ar saistīto personu sarakstu Gazprom 2005. gada 31. decembrī tās filiālēm pieder 7,79% akciju, no kurām Gazfond bilance — 3,16%, Gazprombank — 1,1%, Nafta-Moskva — 5,3%, E.ON Ruhrgas kontrolē 6,5%, klienti Deutsche Bank un UFG kontrolē vairāk nekā 3%, fonds Vostok Nafta — 1,3%.
Patlaban Gazprom ir lielākais uzņēmums Krievijā.[25] Uzņēmuma vērtība izauga no 2001. gada 1. septembra 7,5 miljardiem dolāru līdz 2008. gada 8. maijam — 347,6 miljardiem dolāru, bet 2008. gada 9. septembrī uzņēmuma vērtība samazinājās līdz 191,76 miljardiem dolāru.[26]
Uzņēmuma pārvalde
labot šo sadaļuGazprom augstākā pārvaldes institūcija ir akcionāru padome. Akcionāru padome ir tieši pakļauta direktoru padomei un valdei, kurai uzņēmumā ir izpildvaras funkcija.
Direktoru padomeDirektoru padomes sastāvs:
Direktoru padomes priekšsēdētāji
|
Uzņēmuma valde
Valdes priekšsēdētāja vietnieki
Valdes locekļi
|
Nodaļas
labot šo sadaļuNodalas ir Gazprom struktūrvienības, kas tieši atskaitās valdei. Lielākā daļa nodaļu vadītāju ir direktoru padomē vai uzņēmuma valdē:
- Automatizācijas procesu un kontroles sistēmu nodaļa;
- Grāmatvedības nodaļa;
- Iekšējās ekonomikas nodaļa;
- Iekšējā audita un meitas uzņēmumu finanšu — saimniecības kontroles nodaļa;
- Investīciju un celtniecības nodaļa;
- Mārketinga nodaļa;
- Gāzes un naftas ieguves nodaļa;
- Informācijas — politikas nodaļa;
- Darba ar Krievijas federācijas reģioniem nodaļa;
- Gāzes transportēšanas, uzglabāšanas un realizēšanas nodaļa;
- Lietvedības nodaļa;
- Personāldaļas nodaļa;
- Projektu vadības nodaļa;
- Stratēģiskās attīstības nodaļa;
- Ekonomikas nodaļa;
- Rūpniecības nodaļa;
- Juridiskā nodaļa.
Darbības nozares
labot šo sadaļuResursu uzglabāšana
labot šo sadaļuPēc DeGolyer & MacNaughton novērtējuma 2005. gada beigās Gazprom gāzes krājumi bija 27,3 triljoni m³, gāzes kondensāta — 690,5 miljoni tonnu, bet naftas krājumi — 299,5 miljoni tonnu. Šie krājumi bija par 10% lielāki, nekā iepriekšējā, 2004. gada sezonā. 2011. gadā Gazprom piederēja 18,3% no visas pasaules dabasgāzes krājumiem, bet 2007. gadā šis rādītājs sasniedza 16,5%.[29] Gazprom dabas gāzes resursi 2011. gadā sasniedza rekordlielu līmeni — 720 miljardu kubikmetru.[30]
Resursu ieguve
labot šo sadaļuUz 2007. gada augustu Gazprom ieguva 84,7% no Krievijas gāzes un ap 20% no pasaules gāzes,[31] bet 2011. gadā — 76,5% Krievijas gāzes un 14,5% pasaules gāzes.[32] 2011. gada 31. decembrī Gazprom krājumos bija 35 triljoni m³ A+B+C1 klašu dabasgāzes, 1,8 miljardi tonnu naftas, 1,4 miljardi tonnu gāzes kondensāta. 2011. gadā Gazprom ieguva 513 miljardu m³ dabasgāzes, 2010. gadā — 508,6 miljardu m³, 2009. gadā — 461,5 miljardu m³, 2008. gadā 549,7 miljardu m³. Gāzes kondensāta ieguve 2010. gadā sastādīja 11,3 miljardu tonnu, 2009. gadā 10,1 miljardu tonnu, 2008. gadā 10,9 miljardus tonnu.[33]
Transporta infrastruktūra
labot šo sadaļu
Gazprom pieder vienotā Krievijas gāzes padeves sistēma, kas ietver 156,9 tūkstošus kilometru gāzesvadu, 6,1 tūkstotis kilometru kondensatoru produktu cauruļvadu, 268 kompresoru stacijas ar kopējo jaudu 44,8 miljoni kW, 24 pazemes gāzes krātuves, 6 gāzes un gāzes kondensāta apstrādes kompleksus.[34]
Pārstrādes uzņēmumi
labot šo sadaļuGazprom pieder četras gāzes kondensāta stabilizācijas un pārstrādes rūpnīcas, kas iekļaujas uzņēmumos Gazprom dobyča Astrahaņn', Gazprom Orenburg Gazprom pererabotka. 2005. gadā tika iegūtas 11,5 miljardi tonnu gāzes kondensāta (divas trešdaļas no visas Krievijas iegūtā).
Produktu realizācija
labot šo sadaļuGazprom gadā saražo 8% no Krievijas IKP un gandrīz pilnībā apmierina visu bijušās Padomju Savienības republiku pieprasījumu pēc gāzes. 2004. gadā Gazprom bija vienīgais gāzes piegādātājs Bosnijai un Hercegovinai, Igaunijai, Lietuvai, Latvijai, Moldovai, Somijai. Gazprom Bulgārijai piegādā 97% gāzes, 67% — Turcijai, 65% — Austrijai, 45% — Vācijai, 27% — Itālijai un 25% — Francijai. Kopumā 2010. gadā Gazprom Eiropai piegādāja 24% gāzes no kopējā gāzes patēriņa (2008. gadā — gandrīz 29%, 2000. gadā — 39%).[35][36] Lielākie Krievijas gāzes importētāji 2005. gadā: Ukraina — vairāk nekā 50 miljardi m³, Vācija — 39,9 miljardi m³, Itālija — 21,9 miljardi m³, Francija — 13,2 miljardi m³.
Pētnieciskā darbība
labot šo sadaļu
Galvenā zinātniskā Gazprom bāze ir Gazprom VNIIGAZ institūts, kas izveidots 1948. gadā un atrodas Maskavas piepilsētā Razvilkā. Institūta teritorijā atrodas spēcīgs tehnoloģiskais sakaru mezgls, kā arī eksperimentālās ražošanas mezgls Pilot Plant VNIGAZ. Gazprom pieder 100% Gazprom VNIIGAZ.
Darbības rādītāji
labot šo sadaļuKopējais dabasgāzes pārdošanas apjoms 2010. gadā sasniedza 495,6 miljardus m³, (2009. gadā — 478,5 miljardu m³), tostarp Krievijas Federācijā — 277,3 miljardus m³ (2009. gadā — 273,5 miljardus m³), bijušajās Padomju Savienības republikās — 70,2 miljardus m³ (2009. gadā — 56,7 miljardus m³), citās valstīs — 148,1 miljards m³ (2009. gadā — 148,3 miljardus m³)[37] 2011. gadā Gazprom pārdeva un ārvalstīm 150 miljardu m³ dabasgāzes, bet uz Baltijas reģiona valstīm — 71 miljardu m³. Uzņēmumā nodarbināto cilvēku skaits: 2003. gadā — ap 300 tūkstošiem, 2006. gadā — 432 tūkstoši, 2008. gadā — 397,3 tūkstošus.[38][39] 2011. gadā uzņēmumā nodarbinātos skaits sasniedza 400 tūkstošus, no kuriem:
- Gāzes ieguves, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmumos — 219 tūkstoši cilvēku;
- Grupa Gazprom nafta — 57,6 tūkstoši cilvēki;
- Grupa Gazprom energoholding — 27,7 tūkstoši cilvēku;
- Meitas uzņēmumos un kompānijās — 99,8 tūkstoši.
Uzņēmuma peļņa 2012. gadā sasniedza 4764,4 miljardus rubļu (2011. gadā — 4637,1 miljardu rubļu , 2010. gadā 3597,1 miljardu rubļu, 2009. gadā 2991 miljardu rubļu), pamatdarbības peļņa 2012. gadā — 1289,2 miljardus rubļu (2011. gadā 1656,8 miljardus rubļu,2010. gadā — 1113,8 miljardus rubļu, 2009. gadā — 856,9 miljardus rubļu), tīrā peļņa 2012. gadā — 1210,6 miljardus rubļu (2011. gadā — 1342,4 miljardus rubļu, 2010. gadā — 998,0 miljardus rubļu, 2009. gadā — 793,8 miljardus rubļu)[40][41]
Gazprom aktīvi
labot šo sadaļuKrievija[42][43]
labot šo sadaļu| Īpašumtiesības uz 100% akciju | Īpašumtiesības uz vairāk nekā 50% akciju | Īpašumtiesības uz mazāk nekā 50% akciju |
|---|---|---|
|
|
|
|
|
|
Gazprom attiecības ar kaimiņvalstīm
labot šo sadaļu1993. gada februārī Gazprom pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai par rēķinu neapmaksāšanu.[47] Gāzes piegādes ierobežojums turpinājās diennakti. Tajā mirklī Ukrainas parāds par dabasgāzi sasniedza 138 miljardus rubļu. Kā atbildi uz gāzes piegādes ierobežojumu Ukrainas valdība paziņoja, ka noslēgs tranzīta gāzesvadus, pa kuriem plūst Krievijas gāze uz Rietumeiropu, bet 1994. gada martā Krievija atjaunoja gāzes piegādi Ukrainai. Tajā laikā Ukrainas parāds par gāzi jau pārsniedza 1 triljonu rubļu. 10. martā Ukrainas un Krievijas sarunās tika nolemts turpināt gāzes piegādi Ukrainai pret Ukrainas valdības iesniegtu parāda atmaksas grafiku. Kaut arī grafiks netika iesniegts, politisku iemeslu dēļ, Ukrainai netika atvienota gāzes padeve. 1994. gada martā dēļ 220 miljonu dolāru lielā parāda Gazprom uz pusi samazināja gāzes piegādes apjomu Moldovai, bet 11. novembrī pilnībā pārtrauca gāzes piegādi. Vienojoties par Moldovas gāzes cauruļvadu pārdošanu Krievijai, gāzes padeve Moldovai tika atjaunota.[48] 2000. gada 25. februārī Moldovai atkal tika pārtraukta gāzes piegāde, jo Moldova no 15 miljoniem dolāru bija samaksājusi tikai trešdaļu, bet 26. februāri gāzes padeve tika atjaunota, jo Moldovas valdība solīja apmaksāt parādu.[49]
- 2005. gada martā tika paziņots par gāzes tarifa paaugstināšanu, bet tā paša gada 4. aprīlī Vladimirs Putins paziņoja par gāzes tarifa nemainīšanu.
- 2005. gada jūlijā tika paziņots par gāzes cenu pakāpenisku palielināšanu Baltijas reģiona valstīm.
- 2005. gada septembrī tika paziņots par dabasgāzes cenu paaugstināšanu Gruzija 2006. gada sezonai no 62,5 uz 110 dolāriem, bet jau uz 2007. gadu Gazprom piedāvāja Gruzijai gāzi par 235 dolāriem.
- 2005. gada novembrī tika paziņots par dabasgāzes cenu pacelšanu Armēnijai līdz 110 dolāriem, bet Armēnijas valdība paziņoja, ka nespēs iegādāties dabasgāzi par šādu cenu, savukārt Krievija piedāvāja bezprocentu kredītu samaksai par dabasgāzes piegādi.
- 2005. gada novembrī tika paziņots par gāzes cenu palielināšanu Moldovai 2006. gadam uz 160 dolāriem par 1000 kubikmetriem dabasgāzes.
- 2005. gada decembrī Gazprom un Azerbaidžāna vienojās par nelielām gāzes cenu izmaiņām 2006. gadam — par tirgus cenu — 110 dolāriem par 1000 kubikmetriem.
Atbalsts sportam
labot šo sadaļu- Gazprom ir īpašnieks un sponsors Krievijas Premjerlīgas futbola klubam Sanktpēterburgas "Zenit".
- 2007. gada 1. janvārī Gazprom kļuva par Vācijas Bundeslīgas kluba Schalke 04 sponsoru, sponsorējot 25 miljonus dolāru. 2009. gada 23. novembrī partnerība tika pagarināta vēl uz pieciem gadiem. Kopumā Gazprom sponsorē 150 miljonus dolāru.[50]
- 2010. gada 9. jūlijā Gazprom kļuva par sponsoru Belgradas Serbijas Superlīgas klubam Crvena Zvezda. Sākot ar 2010. gadu Gazprom kļuva sponsoru Krievijas riteņbraukšanas komandai Team Katusha.
- 2012. gada 9. jūlijā uz trīs gadiem līdz 2015. gadam kļuva par sponsoru UEFA Čempionu Līgai un UEFA Supekausam.
- Un 2012. gada 19. jūlijā Gazprom uz trīs gadiem līdz 2015. gadam kļuva par oficiālo Global Energy partneri 2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētājiem Chelsea.
- Kopš 2013. gada īsteno starptautisku bērnu sociālo programmu "Futbols draudzībai".
Apvainojumi konkurences likuma pārkāpšanā
labot šo sadaļu2011. gada septembrī Eiropas Komisija veica kratīšanu vairākos Gazprom meitas uzņēmumu birojos, kas darbojas Eiropas enerģētikas tirgū, uz aizdomu pamata par vairāku Eiropas konkurences likumu pārkāpšanu.[51] Pēc gada, 2012. gada septembrī, Gazprom kļuva par atbildētāju Eiropas Komisijas pretmonopola izmeklēšanā uz aizdomu pamata par konkurences ierobežošanu tirgos Centrāleiropā un Austrumeiropā.[52][53]
Piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Starptautiski neatzīta valsts
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Список крупнейших компаний по рыночной стоимости (капитализации) на 1 сентября 2009 года // Эксперт. — № 38 (675). — 5-11 oktobris 2009.
- ↑ $13 billion Sibneft deal fulfills Gazprom quest The New York Times.
- ↑ Путин предложил объединить «Газпром» и «Нафтогаз Украины». Arhivēts 2014. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Ведомости.
- ↑ The World’s Biggest Public Companies. Forbes.
- ↑ «Газпром» оказался по итогам 2011 года самой прибыльной компанией в мировой экономике. Независимая газета.
- ↑ "Газпром" не хочет расставаться с монополией на экспорт трубопроводного газа. "Прайм".
- ↑ Путин подписал закон, лишающий "Газпром" монополии на экспорт сжиженного газа. NEWSru.com.
- ↑ «Указ Президента Российской Федерации от 5 ноября 1992 г. N 1333 О преобразовании Государственного газового концерна «Газпром» в Российское акционерное общество «Газпром»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2009. gada 2. jūlijā.
- ↑ Постановление Правительства РФ от 25.02.1993 № 138 Об учреждении Российского акционерного общества «Газпром»[novecojusi saite][novecojusi saite]
- ↑ «Зарегистрированные товарные знаки ОАО Газпром.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. janvārī. Skatīts: 2009. gada 8. janvārī.
- ↑ Открытое акционерное общество «Газпром» (ОАО «Газпром») | РИА Новости
- ↑ Открытое акционерное общество «Газпром» (ОАО «Газпром») | РИА Новости
- ↑ Обзор деловой прессы[novecojusi saite][novecojusi saite] //DP.ru, 9 февраля 2007]
- ↑ Роман Кириллов. Авторитеты из России // РБК Daily Barron’s, 16 сентября 2007 года
- ↑ «Балтийский СПГ» отправили на доработку // Деловой Петербург ISSN 1606-1829 (Online)[novecojusi saite][novecojusi saite], 20 сентября 2007 года
- ↑ Gazprom Passes GE, China Mobile, Becomes World No. 3 — Bloomberg
- ↑ Елена Мазнева. Остались при своих Ведомости № 106 (2128) Arhivēts 2008. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē., 10 июня 2008
- ↑ Стоимость «Газпрома» упала ниже $100 миллиардов впервые после кризиса | KM.RU
- ↑ «Газпром» установил контроль над ООО «СеверЭнергия» Arhivēts 2015. gada 2. aprīlī, Wayback Machine vietnē. / Новости / Обзоры M&A / Слияния и Поглощения в России. ReDeal Group
- ↑ Введена в эксплуатацию вторая нитка «Северного потока» Arhivēts 2015. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., на очереди третья и четвёртая
- ↑ Ирина Кезик. «Газпром» запустил Бованенковское месторождение vedomosti.ru. Skatīts 2014. gada 23. oktobrī.
- ↑ Заседание Комиссии по вопросам стратегии развития ТЭК и экологической безопасности kremlin.ru.
- ↑ Вместо сланцевого газа Газпром решил добывать сланцевую нефть Arhivēts 2015. gada 14. janvārī, Wayback Machine vietnē.. // top.rbc.ru.
- ↑ Подписан газовый контракт с Китаем. Газета.ру
- ↑ «Рейтинг крупнейших компаний России по объёму реализации продукции». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 3. septembrī.
- ↑ «Spooked by shale», The Economist, Jun 29th 2013
- ↑ Совет директоров ОАО «Газпром». Arhivēts 2015. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. // gazprom.ru.
- ↑ Правление ОАО «Газпром» Arhivēts 2006. gada 4. janvārī, Wayback Machine vietnē..
- ↑ http://www.gazprom.ru/f/posts/05/298369/gazprom-reference-figures-2007-2011-rus.pdf Arhivēts 2015. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
- ↑ Екатерина Цылина. Европейская корректировка «Газпрома» // РБК Daily,
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
- ↑ Добыча газа и нефти в «Газпроме». Arhivēts 2012. gada 13. janvārī, Wayback Machine vietnē. // gazprom.ru.
- ↑ «Трубопроводный транспорт России». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
- ↑ Елена Мазнева. Миллиарды из воздуха. Arhivēts 2014. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē. // Ведомости, 21.06.2011, № 111 (2877)
- ↑ От редакции: Жесткость не в цене. Arhivēts 2014. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē. // Ведомости, 21.06.2011, № 111
- ↑ «Газпром» представляет консолидированные результаты своей деятельности по Международным стандартам финансовой отчетности (МСФО) за 2010 год. Arhivēts 2015. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē. // gazprom.ru. Проверено 29 апреля 2011.
- ↑ «По состоянию на 31 декабря 2008 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 23. jūlijā.
- ↑ «Годовой отчет ОАО «Газпром» за 2006 год». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 8. aprīlī.
- ↑ О тчетность «Газпрома» по МСФО за 2012 год. Arhivēts 2015. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē. // gazprom.ru.
- ↑ Отчетность «Газпрома» по МСФО за 2011 год Arhivēts 2015. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē. gazprom.ru.
- ↑ «Ежеквартальный отчет за I квартал 2012 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
- ↑ «Companies with Gazprom's participation and other affiliated entities». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. martā. Skatīts: 2015. gada 22. martā.
- ↑ ««Газпром» стал газовым монополистом в Армении». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. februārī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
- ↑ Официальный сайт чешской судебной системы
- ↑ ««O nas», Vemex Energie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
- ↑ Ъ-Власть — Газовая промышленность
- ↑ Газовые конфликты России за последние 15 лет. | Лента новостей «РИА Новости»
- ↑ Kremlin uses gas as a weapon (angliski). Los Angeles Times (9 января 2009).
- ↑ "Schalke 04 extends partnership with Gazprom - Sports Sponsorship news - Soccer". Arhivēts 2014. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē. SportsPro Media. Retrieved 21 January 2013.
- ↑ Михаил Крутихин. Европа против «Газпрома». // forbes.ru.
- ↑ «Газпром» усмотрел в расследовании Еврокомиссии попытку сбить цены на газ. // forbes.ru.
- ↑ Еврокомиссия начала антимонопольное расследование против «Газпрома». // gazeta.ru.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gazprom |