Oleksandrs Sirskis
Oleksandrs Sirskis (ukraiņu: Олександр Станіславович Сирський; dzimis 1965. gada 26. jūlijā) ir ukraiņu karavīrs, ģenerālpulkvedis, bijušais Ukrainas Sauszemes spēku komandieris (no 2019. gada 5. augusta līdz 2024. gada 8. februārim). Apvienoto spēku operācijas komandieris (2019. gada maijs—augusts). Kopš 2024. gada 8. februāra viņš ir Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks.
Oleksandrs Sirskis | |
---|---|
Олександр Сирський | |
Personīgā informācija | |
Dzimis |
1965. gada 26. jūlijā Novinki, Vladimiras apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) |
Pilsonība | Ukraina |
Tautība | krievs |
Dienesta informācija | |
Dienesta pakāpe | ģenerālpulkvedis |
Dienesta laiks | 1990 — pašlaik |
Valsts | Ukraina |
Struktūra | Ukrainas Sauszemes spēki |
Komandēja |
Ukrainas Bruņotie spēki (2024 — pašlaik) Ukrainas Sauszemes spēki (2019 — 2024) |
Kaujas darbība | |
Apbalvojumi |
Bohdana Hmeļnicka ordenis (I, II un III šķira) Cīņas nopelnu krusts (Хрест бойових заслуг) Ukrainas varonis |
Izglītība |
Maskavas Augstākā militārā pavēlniecības skola (1986) I. Čerņahovska Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitāte (2005) |
Cits darbs | Militāro zinātņu kandidāts[1] |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1965. gadā Vladimiras apgabalā, pēc izcelsmes — krievs. Viņa vecāki un brālis joprojām dzīvo Krievijā. 1986. gadā Sirskis absolvēja Maskavas Augstāko militārās pavēlniecības skolu un sāka dienēt Poltavas apgabalā. Pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no 1993. līdz 1995. gadam viņš bija Ukrainas Nacionālās gvardes 6. divīzijas 17. pulka motorizēto strēlnieku bataljona komandieris, pēc tam 19. pulka komandieris. 2000. gados viņš komandēja 72. mehanizēto brigādi un ieguva ģenerālmajora pakāpi.
No 2013. gada viņš bija Ukrainas Bruņoto spēku Galvenās vadības centra priekšnieka pirmais vietnieks un bija iesaistīts toreizējos sadarbības procesos ar NATO. 2013. gada novembrī Sirskis Aizsardzības ministrijas uzdevumā NATO galvenajā mītnē apsprieda izmaiņas Ukrainas armijā atbilstoši NATO standartiem.
Sirskis ir precējies ar ukrainieti, un viņiem ir divi dēli. Viens no viņiem ir adoptēts un dzīvo Austrālijā.
Sākoties Donbasa karam 2014. gadā, viņš bija pretterorisma operācijas štāba priekšnieks,[2] piedalījās Debaļceves kaujā 2015. gada ziemā un vadīja kaujas Vuhlehirskā.[3] Par sasniegumiem Debaļceves kaujā O. Sirski apbalvoja ar Bohdana Hmeļņicka III pakāpes ordeni un paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē.[3][4]
2016. gadā viņš vadīja Ukrainas Bruņoto spēku Apvienoto operatīvo štābu, 2017. gadā bija pretterorisma operācijas komandieris Ukrainas austrumos.[5][6] No 2019. gada 6. maija līdz 5. augustam ģenerālis Sirskis bija Ukrainas Bruņoto spēku Apvienotā operatīvā štāba komandieris.[7][8] 2019. gada 5. augustā Sirski iecēla par Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieri.[9][10]
Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī, viņš vadīja Kijivas aizsardzību un izveidoja divus galvaspilsētas aizsardzības lokus. Par veiksmīgu Kijivas aizstāvēšanu un Ziemeļukrainas atbrīvošanu 2022. gada 18. martā viņu apbalvoja ar Bohdana Hmeļņicka II pakāpes ordeni, bet 5. aprīlī piešķīra Ukrainas varoņa nosaukumu.
2022. gada vasarā ģenerālis Sirskis bija viens no Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukuma komandieriem Harkivas apgabalā. 2022. gada rudenī un ziemā viņš vadīja Soledaras un Bahmutas aizsardzību. 2024. gada 8. februārī viņu iecēla par Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku.[11]
Militārās pakāpes
labot šo sadaļu- Ģenerālmajors (2009. gada 20. augusts)[12]
- Ģenerālleitnants (2016. gada 5. decembris)[13][14]
- Ģenerālpulkvedis (2020. gada 23. augusts)[15]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Ukrainas varoņa tituls kopā ar ordeni "Zelta zvaigzne" (2022. gada 5. aprīlī)[16]
- Cīņas nopelnu krusts (Хрест бойових заслуг) (2022. gada 27. jūlijā)[17]
- Bohdana Hmeļnicka ordenis (I pakāpe) (2022. gada 11. decembrī)[18]
- Bohdana Hmeļnicka ordenis (II pakāpe) (2022. gada 18. martā)[19]
- Bohdana Hmeļnicka ordenis (III pakāpe) (2015. gada 14. martā)[20]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Сирський Олександр Станіславович». logos-ukraine.com.ua.
- ↑ «Порошенко призначив Олександра Сирського новим командувачем ООС: що про нього відомо». 24 Канал (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ 3,0 3,1 «Новий командир на Донбасі: що відомо про генерала Сирського». BBC News Україна (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №144/2015». Офіційне інтернет-представництво Президента України (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «Операцію Об'єднаних сил замість Наєва очолив Сирський - Новинарня». novynarnia.com (ukraiņu). 2019-05-06. Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «Призначення нового командуючого ООС генерала Сирського: хто він і що це означає?». www.ukrinform.ua (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №194/2019». Офіційне інтернет-представництво Президента України (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «Порошенко призначив новим командувачем Об'єднаних сил Олександра Сирського». Радіо Свобода (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №578/2019». Офіційне інтернет-представництво Президента України (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «Олександр Сирський, командувач Сухопутних військ ЗСУ, генерал-полковник». www.ukrinform.ua (ukraiņu). Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «Pieci fakti par "Sniega leopardu" jeb Ukrainas jauno armijas vadītāju Oleksandru Sirski». https://jauns.lv. 2024. gada 8. febr.
- ↑ «Про присвоєння військових звань». Офіційний вебпортал парламенту України.
- ↑ «Олександр Сирський командувач ООС, що відомо про Сирського, хто такий Сирський 05.05.19. Новини України, ООС». prm.ua. 2019. gada 6. maijs.
- ↑ «Про присвоєння військових звань». Офіційний вебпортал парламенту України.
- ↑ https://www.president.gov.ua/documents/3462020-34785
- ↑ «Указ Президента України від 5 квітня 2022 року № 213/2022».
- ↑ «Указ Президента України від 27 липня 2022 року № 533/2022».
- ↑ «Указ Президента України від 11 грудня 2022 року № 861/2022».
- ↑ «Про відзначення державними нагородами України». Офіційний вебпортал парламенту України (ukraiņu). Skatīts: 2023-01-15.
- ↑ «Про відзначення державними нагородами України». Офіційний вебпортал парламенту України (ukraiņu). Skatīts: 2023-01-15.