Atvērt galveno izvēlni

Tvera (krievu: Тверь) ir pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas. Pilsētā dzīvo 407 254 iedzīvotāji, tās platība ir 152,22 km2.

Tvera
Tvera
Karogs: Tvera
Karogs
Ģerbonis: Tvera
Ģerbonis
Tvera (Krievija)
Tvera
Tvera
Atrašanās vieta Krievijā
Koordinātas: 56°51′28″N 35°55′18″E / 56.85778°N 35.92167°E / 56.85778; 35.92167Koordinātas: 56°51′28″N 35°55′18″E / 56.85778°N 35.92167°E / 56.85778; 35.92167
Pirmoreiz minēta 1127
Platība
 • Kopējā 152 km2
Iedzīvotāji (2008)
 • kopā 407 254
 • blīvums 2 679/km²
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa www.tver.ru
Tvera Vikikrātuvē

Tveras klimats ir mēreni kontinentāls: janvāra vidējā gaisa temperatūra ir -8,2 °C, jūlija +17,7 °C, gada nokrišņu daudzums ir 641 mm.

VēstureLabot

No 1247. līdz 1485. gadam bija ietekmīgo Tveras kņazu galvaspilsēta. No 1305. gada Tveras kņazi cīnījās ar Maskavas kņaziem par Zelta Ordas vietvalžu statusu krievu zemēs.

1247. gadā Vladimiras-Suzdaļas kņazs Svjatoslavs Vsevolodovičs Tveru piešķīra valdījumā kņazam Jaroslavam Jaroslavičam. Pēc viņa vecāko brāļu un sāncenšu Aleksandrs Jaroslaviča (Ņevska) un Andreja Jaroslaviča nāves viņš pats kļuva par lielkņazu un Zelta Ordas vietvaldi pār citiem krievu kņaziem (1264). Arī viņa dēlu Mihailu Jaroslaviču Zelta ordas hans Muhameds Uzbeks (tatāru: Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан, Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, bet pēc apsūdzības hana māsas Končakas (Agafjas) noindēšanā viņu sodīja ar nāvi (1318). 1349. gadā Tveras kņazi saradojās ar Lietuvas dižkunigaišiem. Kad novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu, Tveras kņazi arī no Zelta Ordas hana Tohtamiša ieguva tiesības saukties par lielkņaziem.

No 1931. līdz 1990. gadam pilsētas nosaukums bija Kaļiņina - nosaukta Tveras guberņā dzimušā PSRS valsts un partijas darbinieka Mihaila Kaļiņina vārdā.

Ārējās saitesLabot