Alupka
Alupka (ukraiņu un krievu: Алупка, Krimas tatāru: Alupka) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā 100 km no republikas galvaspilsētas Simferopoles. Piejūras klimata kūrorts Krimas subtropu joslā starp jūru un Krimas kalniem.[2] Administratīvi pakļauta Jaltas pilsētas padomei. Kopš 2014. gada marta faktiski atrodas Krievijas anektētās Krimas Republikas sastāvā.
| Alupka | |||
|---|---|---|---|
| Alupka, Алупка | |||
 Iela Alupkas centrā | |||
| |||
.svg)  Alupka | |||
 Alupka | |||
| Koordinātas: 44°25′18″N 34°2′50″E / 44.42167°N 34.04722°EKoordinātas: 44°25′18″N 34°2′50″E / 44.42167°N 34.04722°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Republika | Krimas Autonomā Republika | ||
| Dibināta | 10. gadsimts | ||
| Pilsētas tiesības | 1938. gads | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 4 km2 | ||
| Augstums | 90 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 9 063 | ||
| • blīvums | 2 130/km² | ||
| Laika josla | MSK (UTC+4) | ||
| Mājaslapa |
alupkarada | ||
 Alupka Vikikrātuvē | |||
Pirmoreiz vēstures avotos Alupka minēta ap 960. gadu hazāru valdīšanas laikā kā Alubika. Nosaukums, domājams, cēlies no sengrieķu valodas alepu, kas nozīmē ‘lapsa’. 14.—15. gadsimtā šeit atradās dženoviešu atbalsta punkts ar nosaukumu Lupiko. No 1447. līdz 1774. gadam Alupka bija Osmaņu sultānu kroņa īpašums. Pēc Krimas pievienošanas Krievijai 1783. gadā Alupka piederēja kņazam Grigorijam Potjomkinam, bet kopš 1823. gada — ģenerālfeldmaršalam Mihailam Voroncovam, kurš šeit uzbūvēja pili, kas ir galvenais pilsētas tūrisma objekts. Kopš 20. gadsimta sākuma Alupka attīstās kā moderns kūrorts.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q126684906.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 32. lpp.
- ↑ «О городе Алупка». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. augustā. Skatīts: 2014. gada 16. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alupka.