Vikipēdija

Zaporižjas atomelektrostacija

(Pāradresēts no Zaporižjas AES)

Zaporižjas atomelektrostacija (ukraiņu: Запорізька атомна електростанція) atrodas Ukrainas dienvidaustrumos un tā ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē.[1] 1980. gadā tika uzsākta pirmā reaktora celtniecība, pēc tam tika uzcelti vēl citi reaktoru bloki. Atomelektrostacija atrodas netālu no Enerhodaras pilsētas, Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā pie Dņepras upes. To pārvalda Energoatom, kas pārvalda arī trīs citas Ukrainas atomelektrostacijas.

Zaporižjas atomelektrostacija
Divi dzesēšanas torņi kreisajā pusē (vienu lielā mērā aizsedz otrs) un sešas reaktora ēkas, skatoties no Ņikopoles krasta. Lielā ēka starp dzesēšanas torņiem un reaktoriem, kā arī divi augstie dūmu skursteņi atrodas Zaporižjas termoelektrostacijā, aiz atomelektrostacijas.
Divi dzesēšanas torņi kreisajā pusē (vienu lielā mērā aizsedz otrs) un sešas reaktora ēkas, skatoties no Ņikopoles krasta. Lielā ēka starp dzesēšanas torņiem un reaktoriem, kā arī divi augstie dūmu skursteņi atrodas Zaporižjas termoelektrostacijā, aiz atomelektrostacijas.

Divi dzesēšanas torņi kreisajā pusē (vienu lielā mērā aizsedz otrs) un sešas reaktora ēkas, skatoties no Ņikopoles krasta. Lielā ēka starp dzesēšanas torņiem un reaktoriem, kā arī divi augstie dūmu skursteņi atrodas Zaporižjas termoelektrostacijā, aiz atomelektrostacijas.

Informācija
Valsts: Ukraina
Atrašanās vieta: Enerhodara, Zaporižjas apgabals
Koordinātas: 47°30′30″N 34°35′04″E / 47.50833°N 34.58444°E / 47.50833; 34.58444Koordinātas: 47°30′30″N 34°35′04″E / 47.50833°N 34.58444°E / 47.50833; 34.58444
Reaktora apgādātājs: «Атомстройэкспорт»
Reaktora tips: PWR (modelis ВВЕР-1000)
Uzņēmums: ДП НАЕК «Енергоатом»
Projekta sākums: 1. bloks: 1980. gada 1. aprīlī
2. bloks: 1981. gada 1. janvārī
3. bloks: 1982. gada 1. aprīlī
4. bloks: 1983. gada 1. aprīlī
5. bloks: 1985. gada 1. novembrī
6. bloks: 1986. gada 1. jūnijā
Komerciālo operāciju sākums: 1. bloks: 1985. gada 25. decembrī
2. bloks: 1986. gada 15. februārī
3. bloks: 1987. gada 5. martā
4. bloks: 1988. gada 14. aprīlī
5. bloks: 1989. gada 27. oktobrī
6. bloks: 1996. gada 17. septembrī
Aktīvie reaktori: 6 × 950 MW
Electric capacity: 5700 MW
Kopā saražotā enerģija 2016.gadā: 29,299 GWh

Stacijā ir 6 VVER-1000 zemspiediena vieglā ūdens kodolreaktori (PWR), katrs tiek darbināts ar 235 U (LEU)[2] un ģenerē 950 MW e, ar kopējo jaudu 5700 MW e.[3] Pirmie pieci kodolreaktori tika pabeigti un nodoti ekpluatācijā laikā no 1985. līdz 1989. gadam, bet sestais — 1995. gadā. Stacija saražoja gandrīz pusi no valsts elektroenerģijas, kas iegūta no kodolenerģijas,[4] un vairāk nekā piekto daļu no visas Ukrainā saražotās elektroenerģijas.[5]

Blakus atrodas Zaporižjas termoelektrostacija. Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā 2022. gada 4. martā Enerhodaras aplenkuma laikā Krievijas spēki sagrāba abas spēkstacijas.[6][7][1][8] Tika paziņots, ka atomelektrostaciju kontrolē Krievijas uzņēmums Rosatom.[9]

Darbības statuss labot šo sadaļu

2017. gadā tika pabeigti 3. bloka modernizācijas darbi, kas ļāva pagarināt ekspluatācijas laiku par 10 gadiem līdz 2027. gadam[4] 2021. gadā tika pabeigti 5. bloka modernizācijas darbi, kas ļāva pagarināt ekspluatācijas laiku par 10 gadiem.[10]

2014. gada nemieri labot šo sadaļu

2014. gada maijā 40 bruņoti kaujinieki, kas apgalvoja, ka ir Labējā sektora pārstāvji, mēģināja piekļūt spēkstacijas teritorijai.[11] Viņus pirms iebraukšanas Enerhodarā apturēja Ukrainas milicija.

Zaporižjas spēkstacija atrodas aptuveni 200 km attālumā no karadarbības Donbasā kaujas zonas, kur 2014. gadā kaujas kļuva ļoti smagas. 2014. gada 31. augustā Greenpeace biedrs Tobiass Minhmeijers pauda bažas, ka kaujas rezultātā rūpnīcai varētu trāpīt smagā artilērija.

Starpgadījumi labot šo sadaļu

2014. gada incidents labot šo sadaļu

Premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks 2014. gada 3. decembrī paziņoja par pirms vairākām dienām notikušu incidentu Zaporižjas atomelektrostacijā.[12] Kā negadījuma iemesls tika norādīts īssavienojums strāvas kontaktligzdas sistēmā, un tas nebija saistīts ar objekta ražošanu.[13] Viens no sešiem stacijas reaktoriem 2014. gada decembrī tika slēgts divas reizes. Tas un ogļu trūkums Ukrainas ogļu spēkstacijās 2014. gada decembrī izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus visā valstī.

2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā labot šo sadaļu

Kad 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Energoatom slēdza 5. un 6. bloku, lai samazinātu risku, un 2022. gada 25. februārī darbojās 1.—4. bloks.[14]

2022. gada 3. martā pulksten 23:28 pēc vietējā laika spēkstacijai tuvojās 10 Krievijas bruņumašīnu un divu tanku kolonna.[15][16][17] Apšaudes sākās 4. martā pulksten 12:48, kad Ukrainas spēki izšāva prettanku raķetes, un Krievijas spēki atbildēja ar dažādiem ieročiem, tostarp ar raķetēm.[16] Apmēram divu stundu kaujas rezultātā mācību iestādē ārpus atomelektrostacijas galvenā kompleksa izcēlās ugunsgrēks, kas tika nodzēsts līdz pulksten 6:20.[18][19] Bojājumi tika nodarīti arī citur ap rūpnīcu.[16]

IAEA paziņoja, ka ugunsgrēks, kas izcēlies mācību ēkā, ir nodzēsts un tas nav ietekmējis reaktora drošību vai kādu būtisku reaktora aprīkojumu.[20][21] Stacija zaudēja 1,3 GW jaudu, ko pēc tam kompensēja blakus esošā termoelektrostacija.[22]

12. martā Krievijas varasiestādes paziņoja, ka elektrostacija tagad pieder Krievijas valsts kodolenerģijas uzņēmumam Rosatom.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 Sean Boynton. «Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle». Global News, 2022. gada 4. marts.
  2. ↑ Kosourov, E.; Pavlov, V.; Pavlovcev, A.; Spirkin, E. (2003), Improved VVER-1000 fuel cycle, Moscow, Russia: RRC Kurchatov Institute. Atjaunināts: 5 March 2022
  3. ↑ «Nuclear Power Plants in Lithuania & Ukraine». Industcards.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2010. gada 31. augusts.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Zaporozhe 3 enters next 10 years of operation». World Nuclear News. 2017. gada 7. novembris. Skatīts: 2017. gada 8. novembris.
  5. ↑ «SS "Zaporizhzhia NPP"». www.energoatom.com.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 25. oktobris.
  6. ↑ Pavel Polityuk. «Russian forces seize huge Ukrainian nuclear plant, fire extinguished». Reuters (angļu), 2022-03-04. Skatīts: 2022-03-04.
  7. ↑ David Stringer Daniel Ten Kate. «Russian Forces Occupy Site of Nuclear Plant as Fire Contained». Bloomberg, 2022-03-04. Skatīts: 2022-03-04.
  8. ↑ «Russia Seizes Ukraine Nuclear Plant Hours After Attack: 10 Points». NDTV.com. Skatīts: 2022-03-04.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Invaders seize Zaporizhzhia power plant and claims it is part of Rosatom». Ukrayinska Pravda (angļu). Skatīts: 2022-03-12.
  10. ↑ «Energoatom marks life extension of Ukraine's Zaporozhye 5». Nuclear Engineering International. 2021. gada 1. februāris. Skatīts: 2021. gada 1. februāris.
  11. ↑ Ukrinform (ukraiņu) http://www.ukrinform.ua/ukr/news/ohorona_zaes_zablokuvala_grupu_ozbroe_nih_osib_1939062. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijs. Tukšs vai neesošs |title=
  12. ↑ «Ukraine Reports Accident At Nuclear Power Plant, But Says Poses No Danger». Huffington Post. 2014. gada 3. decembris. Skatīts: 2014. gada 3. decembris.
  13. ↑ «Ukraine energy minister says 'no threat' from accident at nuclear plant». Reuters. 2014. gada 3. decembris. Skatīts: 2021. gada 5. jūlijs.
  14. ↑ Kamen Kraev. «Energoatom shuts down Zaporozhye-5 and −6 as rest of fleet remains safe and operational». NucNet, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  15. ↑ «Прямая трансляция пользователя Запорізька АЕС». youtube. Запорізька АЕС. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  16. ↑ 16,0 16,1 16,2 «Video analysis reveals Russian attack on Ukrainian nuclear plant veered near disaster». NPR. 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 1. aprīlis.
  17. ↑ «Security Council debates Russian strike on Ukraine nuclear power plant». UN News. 2022. gada 4. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
  18. ↑ «Ukraine nuclear power plant attack: All you need to know». Al Jazeera. 2022. gada 4. marts. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  19. ↑ Update on the human rights situation in Ukraine (Reporting period: 24 February — 26 March) United Nations Human Rights Monitoring Mission in Ukraine
  20. ↑ «IAEA appeal after shelling and fire at Zaporozhe : Regulation & Safety - World Nuclear News». www.world-nuclear-news.org. Skatīts: 2022-03-04.
  21. ↑ «IAEA Director General Grossi's Initiative to Travel to Ukraine». www.iaea.org (angļu). 2022-03-04. Skatīts: 2022-03-04.
  22. ↑ «TPP compensates for the shutdown of Zaporizhzhya NPP». www.dtek.com. 2022-03-04. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zaporižjas_atomelektrostacija&oldid=3870919"