Vladivostoka
Vladivostoka (krievu: Владивосток) ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos. Lielākā Krievijas Klusā okeāna osta un Krievijas Klusā okeāna kara flotes galvenā bāze, Tālo Austrumu federālā apgabala un Piejūras novada galvaspilsēta. Atrodas pie Japāņu jūras Zelta raga līča netālu no Krievijas Federācijas robežas ar Ziemeļkoreju un Ķīnu.
| Vladivostoka | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Владивосток | |||
 | |||
| |||
  Vladivostoka  Vladivostoka | |||
| Koordinātas: 43°07′N 131°54′E / 43.117°N 131.900°EKoordinātas: 43°07′N 131°54′E / 43.117°N 131.900°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Novads | Piejūras novads | ||
| Dibināta | 1860 | ||
| Pilsēta | 1880 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 331,16 km2 | ||
| Augstums | 8 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 591 628 | ||
| • blīvums | 1 815,6/km² | ||
| Laika josla | UTC+10 (UTC+10) | ||
| Mājaslapa |
vlc | ||
 Vladivostoka Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuPirms 1860. gada Pekinas konvencijas parakstīšanas tagadējās pilsētas vietā atradās mandžūru apmetne ar nosaukumu Haišenvaja (ķīniešu: 海参崴). Pēc nokļūšanas Krievijas Impērijas pakļautībā to pārdēvēja par Vladivostoku (krievu: Владивосток — "Austrumu valdnieku") pēc līdzības ar Ziemeļkaukāza cietoksni Vladikaukāzu - "Kaukāza valdnieku". 1871. gadā tā Nikolajevas vietā kļuva par galveno Krievijas Impērijas Klusā okeāna tirdzniecības ostu. Pilsētas nozīme pieauga, kad 1903. gadā Vladisvostoka kļuva par Transsibīrijas dzelzceļa galapunktu. Krievijas pilsoņu kara laikā Vladivostoka bija japāņu intervences centrs un Pieamūras pagaidu valdības mītne. 1922. gada 25. oktobrī Sarkanā armija Jeronima Uboreviča vadībā ieņēma Vladivostoku, un beidza Tālo Austrumu Republikas pastāvēšanu, ko uzskata par Krievijas pilsoņu kara beigām.
Vladivostokas latvieši
labot šo sadaļuLuterāņu garīgo aprūpi 1909. gadā būvētajā luterāņu Svētā Pāvila baznīcā no 1880. līdz 1912. gadam veica Kārlis Augusts Rumpēters (1849-1912; apglabāts Vladivostokas Jūras kapos (Морское кладбище)).[2][3][4] Viņa, kā arī vēlāko Vladivostokas luterāņu mācītāju aprūpē atradās arī Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu kolonijas, ieskaitot Lejas Bulānu un Amūras Baltiju.[5][6]
Interesanti fakti
labot šo sadaļuVladivostokā radusies grupa Mumij Troļ. Pilsēta ir mājvieta Krievijas premjerlīgas futbola komandai Luč-Energija (Луч-Энергия). 2013. gadā dibināts KHL hokeja klubs Vladivostokas "Admiral".
Cilvēki
labot šo sadaļuVladivostokā dzimuši:
- Igors Ansofs (Igor Ansoff, 1918—2002) — ASV matemātiķis
- Juls Briners (Yul Brynner, 1915—1985) — ASV aktieris
- Boriss Grizlovs (Борис Вячеславович Грызлов, 1950) — politiķis
- Igors Tamms (Игорь Евгеньевич Тамм, 1895—1971) — fiziķis
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2024 года».
- ↑ Lothar Deeg. Kunst and Albers Vladivostok: The history of a German Trading Company in the Russian Far East 1864–1924, 2013. 419. lpp. ISBN 3844258191.
- ↑ «Лютеранские приходы Дальнего Востока». Skatīts: 25.10.2018.
- ↑ Rita Laima. Skylarks and Rebels: A Memoir about the Soviet Russian Occupation. ibidem Press, 2017. ISBN 3838210344.
- ↑ «JURIS RUBENIS. Lejas Bulānas mācītāji». 1982. Skatīts: 25.10.2018.
- ↑ Erna Lakstīgala. «Так было», 1997. Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.03.2016. Skatīts: 25.10.2018.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladivostoka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |